Tēlniece: Daudzi pieminekļi Jelgavā novietoti nepareizi – saule tos aptek no mugurpuses.
Jelgavas atbrīvošana no bermontiešiem, Lauksaimniecības akadēmijas dibināšana, 4. Vispārējie latviešu dziesmu svētki, kaujas par pilsētu Otrajā pasaules karā, okupācijas varu noziegumi pret cilviliedzīvotājiem – dažnedažādi ir vēsturiskie notikumi, par kuriem Jelgavā stāsta pieminekļi un piemiņas plāksnes. Plašs ir arī metālā un akmenī iemūžināto vēsturisko personību saraksts. Tuvākajos pāris gados Jelgavas pieminekļiem vajadzētu pievienoties vēl diviem. Proti, vispirms Kārļa Īles metāla performancei «Pēdējā lapa», kas ir veltījums dziedātājai Norai Bumbierei. Un tad arī «Jelgavas studentam», kura autors tiks noskaidrots konkursā un kurš atradīsies pie topošā Driksas gājēju tiltiņa. Augstu vērtē represēto piemiņas plāksnes SvētbizēVecmeistare tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga uzskata, ka pilsētā īsti pareizi ir nolikts tikai Eliass un Lāčplēsis. «Skulptūra jāuzstāda tā, ka saule to aptek nevis no muguras, bet gan priekšpuses. Tai jābūt orientētai uz dienvidiem, citādi priekšplānā veidojas melns siluets. Piemēram, Kārļa Zemdegas Rainis nolikts tieši otrādi,» skaidro tēlniece. Par beidzamā laika «ārkārtīgi trāpīgo risinājumu» viņa sauc Georga Svikuļa Svētbirzē komunistiskajās represijās mirušo piemiņai veidotās sliedes, uz kuru gulšņiem rakstīti šo mūsu novadnieku vārdi. «Ne velti saka, ka Krievijā mūsu nobendētie ir zem katra sliežu gulšņa – tā ir liela patiesība,» piebilst R.Kalniņa-Grīnberga.Pašvaldības galvenais mākslinieks G.Svikulis teic, ka jau sen esot izstrādāts projekts, lai Raiņa pieminekli novietotu pie Spīdolas ģimnāzijas. Rainim kā Spīdolas dzemdinātājam tur esot īstā vieta. Turpretī parkā nelielais kamertipa piemineklis starp kokiem nav pienācīgi pamanāms. «Tas prasītu ne vairāk kā trīs tūkstošus latu, tikai neesmu bijis pietiekami uzstājīgs, lai to paveiktu,» paškritiski saka G.Svikulis. Spīdolas ģimnāzijā ideja nav prezentēta. Maz mākslas darbu Par pilsētu kopumā G.Svikulis teic, ka tā pieminekļu ziņā ir apdalīta. Jelgavā esot tikai daži profesionālu tēlnieku darbi. Livonijas ordeņa mestra Jelgavas dibinātāja Konrāda fon Manderma un Jelgavas pils cēlāja Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona betonā veidotos skulpturālos veidojumus, kas atrodas uz Driksas tilta, G.Svikulis uzskata par vājiem. Jelgavas Mākslas skolas audzēkņu radītās skulptūras, kas izvietotas pilsētas apstādījumos deviņdesmitajos gados, viņš vērtē kā neizsakāmi labākas. Viņaprāt, abiem šiem latviešu tautas paverdzinātāju skulpturālajiem veidojumiem īstā vieta būtu pils dienvidu pusē pie Eižena Laubes projektētā un trīsdesmitajos gados būvētā korpusa. Topot jaunajam, jāsaudzē vecaisPilsētas ainavu arhitekts Andrejs Lomakins teic, ka, spriežot par pieminekļiem Jelgavā, jāpatur prātā arī «pagaidu māksla» – smilšu un ledus skulptūras. «Tās var radīt uz nebēdu – nevajag daudz vietas, un cilvēkiem patīk,» piebilst A.Lomakins. Par veiksmīgu viņš uzskata arī 2011. gada rudens starptautisko metāla skulptūru simpoziju, kura darbi apskatāmi Uzvaras parkā, pie kultūras nama un varētu izdaiļot apkārtni arī citviet. Ne piemineklis klasiskajā izpratnē būšot arī Norai Bumbierei veltītā «Pēdējā lapa». Gan A.Lomakins, gan G.Svikulis uzskata – būtu civilizēti jāsakopj Mīlestības aleja. Bronzas ass, uz kuras uzsēdināta marmora vāze, korodējot. Pieminekli apjož sarūsējusi sēta. Vēsturnieks Andris Tomašūns uzskata, ka vajadzētu priecāties ne tikai par beidzamo divdesmit neatkarības gadu sasniegumiem, bet arī nostiprināties kopējam redzējumam par Jelgavu kā slavenu pilsētu ar nu jau 747 gadu vēsturi un tādā kontekstā arī spriest par pieminekļiem. Jaunais laiks nedrīkstētu iznīcināt veco. Vēsturnieks bija viens no tiem, kuri cēla trauksmi par vērienīgajiem ielu rekonstrukcijas darbiem pilsētā, kad bez vajadzīgās izpētes tika izrakts kultūras slānis. Ieceres, kas palikušas uz papīraA.Tomašūns stāsta: «Savulaik esmu rakstījis Jelgavas rajona Padomei par pieminekli Otrā pasaules kara laikā nogalinātajiem Sieramuižas ieslodzītajiem. Ieaudzis brikšņos un nogāzts, tas atrodas Nikolaja stigas malā pie Meža kapiem. Saņēmu vien formālu atbildi, ka tā ir «Latvijas valsts mežu» teritorija.» Pirms dažiem gadiem viņš rosināja ideju Svētes pagastā Ērmiķu priedēs izveidot pieminekli Otrā pasaules kara represijās nogalinātajiem Jelgavas čigāniem. Romi paši sev memoriālus neceļot, bet tāds piemiņas atgādinājums būtu vajadzīgs. Arī šis rosinājums pagaidām nav guvis atbalstu. A.Tomašūns atzīst, ka pusmastā palikusi Jelgavas Latviešu biedrības rosinātā un arhitektes Aijas Ziemeļnieces projektētā ideja par memoriālo sienu Alunāna parkā. Tajā bija domāts iekalt to slaveno jelgavnieku vārdus, kas savulaik bijuši apbedīti Sv.Jāņa baznīcai piegulošajos kapos. Tika vien nobruģēts celiņš, kas, šķērsojot Alunāna parku, tiecas uz baznīcas altāri. Taču otrā celiņa galā iecerētās memoriālās sienas nav. Jelgavas Latviešu biedrība vairākkārt aktualizējusi jautājumu par oriģinālā Kārļa Jansona Lāčplēša pieminekļa fragmenta novietošanu. Tās atrašanās pilsētas muzeja sētas pusē šķiet aplama daudziem jelgavniekiem. Kapos ir māksla un vēstureGan A.Tomašūns, gan pašvaldības pārstāvji G.Svikulis un A.Lomakins atzīst, ka sabiedrībai vajadzētu vairāk pievērst uzmanību izcilajiem pieminekļiem, mākslas darbiem, kas atrodas kapsētās. «Tur ir vesela pieminekļu krātuve!» saka G.Svikulis. «Bet vai daudzi šodienas jelgavnieki varētu Baložu kapos atrast, kur guļ slavenais Jelgavas mācītājs Konrādijs?» retoriski jautā A.Tomašūns. Viņaprāt, lielajās Jelgavas kapsētās tāpat kā Rīgā Meža kapos derētu pie vārtiem izvietot shēmu, ar kuras palīdzību interesenti varētu atrast izcilo jelgavnieku atdusas vietas. Personības, kam veltītas piemiņas zīmes Jelgavā Prezidents Jānis Čakste un viņa dēls ārsts Ringolds Čakste Mākslinieks Ģederts Eliass Veterinārmediķis un zinātnieks Kristaps Helmanis Latviešu teātra tēvs Ādolfs Alunāns Dzejnieks Rainis Sabiedriskais darbinieks Māteru Juris Latvijas aizsargu priekšnieks Kārlis Prauls Latvijas bruņoto spēku pulkvedis Oskars Kalpaks Olimpiskais čempions Jānis Lūsis Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns Hercogs Ernsts Johans Bīrons
