Sv.Trīsvienības baznīcas torņa galerijā rīt pēcpusdienā atklās gleznotāja Rūdolfa Kronberga simtgadei veltīto izstādi «Akmens ziedi». Dzimtenē viņa vārds ir tikpat kā svešs, kaut gan ar savu neparasto glezniecību savulaik ieguvis ievērību ne tikai Zviedrijā, kur viņš dzīvoja pēc Otrā pasaules kara, bet arī Francijā un Anglijā.Kalēja ģimenē dzimušais liepājnieks, mācīdamies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā, sāka veikt dekorāciju izpildes darbus Liepājas Operas un drāmas teātrī. Piecpadsmit gados viņš pirmo reizi patstāvīgi darināja teātra dekorācijas. Iepazinies ar baletmeistaru Albertu Kozlovski, kā viņa baleta trupas dekorators astoņpadsmit gadu vecais jauneklis devās uz Parīzi. Diemžēl trupa izjuka, un R.Kronbergs bija spiests palikt Francijas galvaspilsētā, kur strādāja par slaveno krievu baleta dekoratoru K.Korovina, I.Biļibina un Ļ.Baksta palīgu. Pēc gada gan puisis atgriezās dzimtenē, taču drīz vien devās atpakaļ uz Parīzi un, pelnīdams iztiku pie franču kino un teātra dekoratoriem, mācījās Dekoratīvās mākslas akadēmijā un vēlāk, pievērsies stājglezniecībai, pie izcilā franču gleznotāja Morisa Vlaminka. Lai izpildītu savu pienākumu pret armiju, viņš, pārbraucis mājās, mēģināja iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā, bet nesekmīgi, tādēļ mācījās Mihaila Čehova studijā, strādāja par dekoratora palīgu Nacionālajā un Dailes teātrī, vēlāk tajos un arī Liepājas teātrī par aktieri, kara laikā bija dekorators Ceļojošajā teātrī. Karam beidzoties, R.Kronbergs devās uz Stokholmu. Zviedru zemē viņš kļuva par pietiekami populāru gleznotāju ar savām ostas klusajām dabām un jūras gleznojumiem nedaudz sirreālistiskā noskaņā.«Kad kritika kļuva pārāk spīdoša, sāku pārdomāt, vai mani darbi nav kļuvuši par viduvējiem,» atzinās mākslinieks un ķērās pie krāsu un formu eksperimentiem. Tajā laikā viņu piesaistīja akmeņi. R.Kronbergs sāka tos ar lupu un mikroskopu pētīt. «Man atklājās bagāta formu un krāsu pasaule. To bagātāku padarīja mana interese par kosmu, pasaules izcelšanās problēmas un jaunākie atklājumi kopā ar dabas mistiku.» Mākslinieks eksperimentēja ar krāsām un gleznoja ar akrila krāsām, pirms tās bija izplatījušās pasaulē. Viņš pat izgudroja savu pastolakas tehniku, kurā gleznoja mikroskopos ieraudzīto minerālu pasauli, kas ultravioleto staru iespaidā maina krāsu. Šie abstraktie darbi jeb «akmens ziedi», kā autors tos dēvē, tad arī pēc izstādēm Parīzē un Londonā guva plašu ievērību.Jubilejas izstādē jelgavnieki varēs iepazīt gan simtgadnieka zīmējumus un figurālos darbus, gan viņa abstrakcijas – «akmens ziedus». Tā būs iespēja pieskarties neordinārai personībai un viņa pasaules izjūtai. R.Kronberga gleznu un zīmējumu skate Jelgavā ir pirmā, kas dzimtenē sarīkota viņa simtgades reizē. Rūdolfs Kronbergs(1911 – 1977)Gleznotājs, mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1924 – 1929) un darbojies Liepājas operas un teātra dekorāciju darbnīcā, 1929. – 1933. gadā mācījies Parīzē Dekoratīvās mākslas akadēmijā un stājglezniecībā pie Morisa Vlaminka. Pēc tam strādājis teātrī par dekoratoru un aktieri. 1945. gadā kā bēglis ieradies Stokholmā, kur nodzīvojis līdz mūža beigām. Piedalījies daudzās izstādēs Zviedrijā, Parīzē, Ņujorkā, Londonā un citur. Vairākkārt saņēmis Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda Atzinības rakstus.
