Aptuveni trīs gadus Ilona Bumbiška un Daiga Kalniņa kā pašnodarbinātās ar zīmolu “Ibbeads” rada skaistumu – rotas ikdienai un svētku brīžiem gan sievietēm, gan vīriešiem. Pieprasītas ir arī pāru rotas.
Idejas autore ir Ilona, Daiga pievienojusies pēc tam. Abas ir jelgavnieces, bet ikdienā mēro ceļu uz Rīgu, kur ir arī kolēģes, jo strādā vienā darbavietā. Tur arī iepazinušās. Rotu izgatavošana nav viņu pamatdarbs, bet gan papilddarbs, hobijs. “Pagaidām nestrādājam uz pilnu klapi, lai gan gribētu, taču tas varētu būt finansiāli smagi, un ir arī ļoti liela konkurence,” atzīst Ilona.
Vispirms rotas gatavotas sev, tad citiem
Ar ko gan abu jelgavnieču veidotās rotas atšķiras no citām? “Tās ir askētiskākas, un tām ir mazāk spīguļu – tā saka mūsu klienti. Taisām tā, kā mums pašām patīk, nevis dārgi un ar spīguļiem,” teic uzņēmējas. Piemēram, viņu gatavotajās rokassprādzēs vērojams neregulāro elementu un bumbu apvienojums, kas patīk pašām, un tā tiek darīts, lai būtu citādi.
Uzņēmējdarbību jelgavnieces sākušas līdzīgi kā citi jaunie uzņēmēji – sākumā rotas gatavojušas sev, savam priekam, jo patikuši akmeņi un to apstrādes process. Rotaslietas iepatikušās draudzenēm, un arī viņām izgatavots pa rotai. Draugiem, radiem rotaslietas dāvinātas. Pēc tam sākušas tās pārdot.
Daigas profesija ir grafiskā dizainere, un viņas pārziņā kopīgajā biznesā ir fotografēšana, preču reklamēšana un pārdošana sociālajos tīklos “Facebook” un “Instagram”. Savukārt Ilona ir idejas autore, apguvusi šūšanas tehnoloģes profesiju.
Abas uzņēmējas izveidojušas mājaslapu – interneta veikalu ibbeads.com. Viņu darinātais nopērkams arī platformā etsy.com. Jelgavā “Ibbeads” rotas var iegādāties “Sajūtu studijā “Aspazija””, divos ziedu un dāvanu veikalos Talsos, kā arī veikalos Salaspilī, Cēsīs un Salacgrīvā.
Vairākas kolekcijas – ikvienai gaumei
Tapušas vairākas rotu kolekcijas, par kurām rotu izgatavotājas labprāt stāsta, un laiks vienā no Ilonas dzīvokļa istabām, kur iekārtota darbnīca, paskrien nemanot. Katra rota vai akmens ir ne tikai jāaplūko, bet arī jāpatur rokās, jāpatausta, jāpavirpina, jāpiemēra, jāsajūt, jo, tikai uzticoties savām izjūtām, var izvēlēties sev piemērotāko.
Viena no jaunākajām rotu kolekcijām – rokassprādzes no oniksa un lavas ar dzintara pērlītēm – tapusi aizvadītās vasaras beigās, rudens sākumā. Ilona Lietuvā atradusi vietu, kur ražo dzintara bumbiņas. Viņai iepatikušās, bet, tā kā tikai no apaļajām bumbiņām izgatavotas rokassprādzes būtu pārāk dārgas, nolemts tās izmantot pa vienai – kā akcentu.
“Mums gribējās dzintaru atklāt jauniešiem, jo daudzi nemaz to nepazīst. Mums dzintars ir jaunās vēsmās. Ievērojām, ka šīs rokassprādzes patīk vīriešiem. Šādi izgatavojam arī pāru rokassprādzes,” atklāj Ilona, turpinot stāstu par dzintara fabriku, kurā iegūst un apstrādā visdažādāko krāsu dzintaru. Piemēram, pienainais ir kvalitatīvāks, dārgāks. Kamēr nav nopulēts, dzintars ir matēts, bet krāsu iegūst, to krāsnī karsējot, – jo augstāka temperatūra, jo paliek tumšāks. Tumšs dzintars dabā sastopams ļoti reti, bet ir tehnoloģija, kā to panākt, piebilst Daiga.
Ziemas sezonai raksturīgas rotas tumšākās krāsās, bet vasarai vairāk piestāv gaišie toņi. Ilona un Daiga rotas veido no vairāk nekā 50 pusdārgakmeņu un akmeņu veidiem. Iecienītākie un pārdotākie (bestselleri) ir ahāts, onikss un rozā kvarcs, bet jaunums – drūza ahāts, kas ir akmens ar speciālas tehnoloģijas pārklājumu, kura rezultātā rodas spīdīgi kristāliņi.
Jaunumus rotu meistares testē, pašas tos valkājot. Abas uzsver, ka akmens ir dzīva lieta, kas reaģē uz sauli vai jūras ūdeni – kvarcs saulē kļūst gaišāks, savukārt matētie akmeņi, kuriem nav pulējuma, vairāk uzņem, uzsūc jūras sāli un roku krēmus, tāpēc katrai rotaslietai ir savi lietošanas noteikumi.
Ir arī greznu rotu sērija ar Svarovski matētajām stikla pērlēm, kas nav akmeņi, bet izskatās drīzāk pēc konfektēm. Pāru un vīriešu rokassprādzes savukārt izgatavotas no oniksa, matētas lavas, matētas tīģeracs ar cirkonija elementiem.
Jašmas rotas ir raibas kā paipalu oliņas vai dalmācietis. Toties hematīts ir pasmags, metālisks, pieejams dažādās krāsās, var būt arī neregulāras formas, bet tā oriģinālā krāsa ir pelēkā. Avanturīna stikls ir cilvēka radīts un līdzinās tumši zilam zvaigžņotam debesjumam, taču tas var būt arī brūnā krāsā.
Akmeņu izvēlē galvenās ir sajūtas
Daiga un Ilona gatavo arī auskarus un kaklarotas, piemēram, sudraba ķēdītes ar upes pērlēm, ķiršu kvarcu, neapstrādātu kvarcu un lavu. Auskaru āķīši un ķēdītes ir antialerģiski, izgatavoti no 925 proves sudraba. Katrai rokassprādzei var pieskaņot atbilstošus auskarus.“Mūsu mērķis ir izcelt akmeņu dabīgo skaistumu, nevis aplikt tos ar dažādiem spīguļiem,” saka Daiga. Ilona piebilst, ka nav ezoterikas, bet vairāk krāsu terapijas piekritēja, un papildina: “Mūsu doma ir izcelt akmeņu krāsu spēles. Akmeņiem piemīt arī skaņas (tie grab), rokas masāžas un krāsu terapijas funkcijas. Cilvēks vienmēr paņems to akmeni, kas viņam patiks. Mēs neesam horoskopu piekritējas, kur katrai zīmei jau paredzēts savs akmens.”
Akmeņu izvēlē pamatā darbojas tauste, intuīcija un sajūtas, to ietekmē arī cilvēka gaume, tā brīža garastāvoklis, atzīst uzņēmējas, uzsverot, ka tāda ir viņu filozofija, lai gan komerciāli tas varbūt ir neizdevīgi. Sākumā uz tirdziņiem līdzi ņēmušas horoskopu grāmatiņu, bet tagad gan atteikušās.
Kaut kāda iedarbība akmeņiem tomēr ir, un katrai no rotu veidotājām ir sava mīļākā rotaslieta, kas tiekot valkāta dienu un nakti vairāku gadu garumā. Daiga ikdienā nēsā oniksu, bet Ilonai uzņēmējdarbības sākuma posmā, kā viņa saka, savākties un mobilizēties palīdzējis azurīts.
Nereti, jo īpaši Ziemassvētku laikā, cilvēki vēlas iegādāties dāvanas tuviniekiem vai draugiem, bet īsti nezina, ko viņš valkā. Tad rotu meistares pircējam jautā par cilvēka mīļāko krāsu.
Janvāris rotu darinātājām ir klusais periods, kad Ziemassvētki ir garām, bet līdz vasarai vēl tālu. Pamatdarbs neļauj daudz braukāt pa tirdziņiem, taču šur tur Latvijā ir pabūts. Vasarā uz Ventspili pēc klientu pieprasījuma nācies braukt pat divreiz.
Izejmateriāli rotu gatavošanai tiek iepirkti internetā, kas ir visai sarežģīts process, līdz tiek atrasts īstais piegādātājs, un tas ir vairāku gadu jautājums, skaidro Ilona. Pirms sākt gatavot rotas, rūpīgi tiek pārbaudīta materiālu kvalitāte – katra pērlīte, āķītis tiek apskatīts, vērtēts, gumija testēta. Savukārt grāmatvedības kārtošanai tiek lūgta firmas palīdzība.
Tiek domāts arī par iepakojumu – kastītēm, maisiņiem un lentītēm ar zīmola nosaukumu. “Tas mums ir jauns. Iepakojums radās tikai pagājušajā gadā uz Ziemassvētkiem,” atminas Ilona. Savukārt Daiga piebilst, ka kastīšu locīšana ir ierasta nodarbe vakara seriālu skatīšanās laikā.
Nodarboties ar sirdslietu un izdzīvot
“Ļoti gribētos nodarboties ar sirdslietu un izdzīvot,” domājot par nākotnes plāniem, teic Ilona. Savukārt Daiga spriež, ka vairāk vajadzētu pievērst uzmanību rotu tirgošanai veikalos un internetveikalā. Abas uzsver, ka konveijera produkciju gan neražos. Protams, izdevīgāk ir pārdot pašām, nevis veikalos. Piegāde klientiem, kas iepērkas internetā, tiek nodrošināta, izmantojot pasta vai pakomāta pakalpojumus vai arī pievedot klāt – kā vienojas.
Izrādās, ka internetā jelgavnieču gatavotās rotas visvairāk izvēlas pircēji no ASV. Uzņēmējas domā, ka arī vīriešu rotāšanās nāk no turienes, un nu jau arī Latvijā vīrieši nēsā rotas. Parasti viņi izvēlas vienu pamatīgu rokassprādzi, lai valkātu to ilgstoši. Tomēr, iegādājoties dāvanu vīrietim, iepriekš vēlams painteresēties, vai viņš “parakstīsies” uz ko tādu, piekodina rotu meistares.
Latviešu pircējiem gan raksturīgs kautrīgums – vai es to varu, vai es to drīkstu. Turklāt rotai jābūt viegli paņemamai, un pēc tālāk noliktas roka diez vai sniegsies. Vienmēr būs daļa pircēju, kas meklēs lētāko preci, kamēr citi raudzīsies pēc kvalitātes. Daudzi klienti atgriežas, jo novērtē kvalitāti, to, ka tas ir roku darbs un meistares ik akmentiņu ir apčubinājušas. Katrai rotai pievienota arī “Ibbeads” firmas zīmīte – piekariņš.
Runājot par ģimenes līdzdalību biznesā, Ilona nosmej, ka ģimene viņas darbošanos piecieš, taču ir patīkami, ja kāds viņas vietā paveic vienu otru mājas darbiņu, lai viņai vairāk laika atliktu rotām. Sākumā vīrs, ar kuru tiek dalīta darbistaba, nesapratis, kur pazūd viņa instrumenti, bet tad pats sācis dāvināt instrumentu komplektus.
Ilonu uzlādē klientu atsauksmes, labie vārdi, pozitīvās emocijas, kuras izdodas gūt, tirgojoties tirdziņos. Priecē klienti, kuri viņu gatavotās rotas nēsā, maina un grib vēl. Ja pircējs vēlas, rotu var samazināt vai pielikt kādu akmeni klāt.
