Šajā vēstulē aprakstītais ir tikai un vienīgi patiesība, lai cik tas neticami arī liktos. Ceru, ka avīzes lasītājiem būs iespēja iepazīties ar vēstulē aprakstīto gadījumu un reizē gūt vērtīgas atziņas.
Šajā vēstulē aprakstītais ir tikai un vienīgi patiesība, lai cik tas neticami arī liktos. Ceru, ka avīzes lasītājiem būs iespēja iepazīties ar vēstulē aprakstīto gadījumu un reizē gūt vērtīgas atziņas.
2003. gada 22. janvārī adresēju iesniegumu SIA «Lattelekom» ar lūgumu uzstādīt tik ļoti nepieciešamo taksofonu Jelgavas stacijas teritorijā. Šajā pašā dienā adresēju iesniegumu arī Jelgavas Domes priekšsēdētājam A.Rāviņa kungam ar lūgumu atbalstīt manu un neapšaubāmi arī daudzu citu jelgavnieku vēlmi zvanīt pa tālruni pie dzelzceļa stacijas. Pirms tam telefona sarunās SIA «Lattelekom» darbinieki kā galveno taksofona uzstādīšanas problēmu minēja Jelgavas pašvaldības zemo aktivitāti. Visdrīzāk tas gan attiecas uz iepriekšējo pilsētas vadību, jo pašreizējā, saņemot manu lūgumu, nekavējoties vērsās ar attiecīgu iesniegumu SIA «Lattelekom», un jau 19. martā taksofons Jelgavas stacijā tika uzstādīts. Salīdzinot ar ilgo gaidīšanu, divi mēneši, kas bija nepieciešami it kā vienkāršas lietas atrisināšanai, uzskatāmi par fenomenālu operativitāti.
Šis gadījums liecina par Jelgavas pašvaldības izaugsmi arī sabiedrisko attiecību jomā un uzskatāmi parāda, ka iedzīvotāji reāli var piedalīties pilsētas pārvaldes un attīstības procesos tiešā sadarbībā ar savu pašvaldību, kas norāda uz tiesisku un demokrātisku valsti. Turpmāk Jelgavas iedzīvotājiem novēlu aktīvāk iesaistīties sabiedriskajās aktivitātēs, tā realizējot savas pilsoniskās tiesības, ne tikai rakstot sūdzības, bet arī meklējot problēmu optimālus risinājumus. Uzskatīju par savu pienākumu nosūtīt rakstisku pateicību A.Rāviņa kungam par izpratni un atsaucību, jo līdz šim biju pieredzējis, ka iedzīvotāji un pašvaldības atrodas pretējās barikāžu pusēs.
Ar cieņu, Jurģis Auziņš
