Pagājis pāris mēnešu, kopš darbu sācis jaunais Jelgavas pašvaldības deputātu sastāvs.
Pagājis pāris mēnešu, kopš darbu sācis jaunais Jelgavas pašvaldības deputātu sastāvs. Pareizāk būtu teikt – daļēji atjaunotais sastāvs. Kā atceramies, daļa partiju pilnībā zaudēja savus pārstāvjus pašvaldībā, citiem nākas samierināties ar ļoti samazinātu pārstāvniecību, bet daļa tieši pretēji – ieguva savus priekšstāvjus. Interesanti, kāds izskatītos pašvaldības deputātu sastāvs, ja, piemēram, jau tagad būtu spēkā vakar Saeimas konceptuāli atbalstītais piecu procentu barjeras princips? (Grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā pēc apvienības “”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK” noteiktu, ka “deputātu vietu sadalē pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā iedzīvotāju reģistrā ir reģistrēti ne mazāk kā 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kas šīs pašvaldības vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita.” Pašlaik piecu procentu barjera noteikta tikai Rīgā.)
Vakar notika kārtējā pašvaldības Domes sēde, kurā izskatāmo jautājumu saraksts iestiepās septītajā desmitā. Ja palūkojamies uz notikušo, šādu praksi varētu ieteikt neturpināt. Daļai jautājumu – visdažādāko apbūvējamo zemesgabalu detālo plānojumu izstrāde, nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršana maznodrošinātajām personām – bija gluži vai formāls raksturs, bet daži, kaut arī šķietami maznozīmīgi, prasījās pēc detalizētākas izskatīšanas.
Gluži negaidīti dzīva deputātu diskusija izvērsās, kad kādai Jelgavniecei atteica iespēju saņemt lielāku dzīvojamo platību. Problēmas būtība ir tāda, ka palīdzību dzīves apstākļu uzlabošanai var saņemt tikai tad, ja lūdzējs iekļaujas pašvaldības noteiktajos atbalsts “rāmjos”. Minētajā gadījumā, kaut arī šī ģimene iekļauta maznodrošināto skaitā un četriem bērniem nelielajā dzīvoklī nav ne kur gulēt, ne gatavot mājasdarbus, palīdzības latiņa noteikta tāda, ka viņi uz to nevar pretendēt. Lai mainītu palīdzības latiņas augstumu, vispirms būtu jāatrod līdzekļi pilsētas budžetā. Šajā gadījumā nav īpašu ilūziju, ka tas varētu notikt jau šogad, tāpēc to deputātu, kas priekšvēlēšanu programmās kā centrālo norādīja sociālo jautājumu risināšanu, rokās ir visas kārtis, lai jau tagad aktīvi sāktu priekšdarbus priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Runājot par opozīciju pārstāvošajām “bitēm”, vakar sēdē (arī iepriekšējās Domes sēdēs) nedaudz pārsteidz viņu ieņemtā pozīcija – netiek uzdots neviens jautājums, lai precizētu vai paplašināti noskaidrotu pieņemamā lēmuma būtību. Balsojumā minētie deputāti balso “pret” vai “atturas”. Un tā praktiski par visiem jautājumiem. Kaut arī opozīcija tradicionāli veido mazākumu, tomēr negribas ticēt, ka, izsakot lietišķu kritiku vai sniedzot konkrētus priekšlikumus, situācija ir tik bezcerīga. Līdzīgi tas bija arī jautājumā par to, ka pašvaldībā būtu iespēja vērsties ar iesniegumiem ne tikai valsts valodā. Pirmkārt, tas būtu pretrunā ar valodas likumu. Otrkārt, ja izsakāt priekšlikumu par jaunas administratīvās struktūras – tulkošanas biroja – izveidošanu, esiet laipni un norādiet tās finansējuma avotus. Citādi opozīcijas apvainošanās par to, ka viņu priekšlikumi netiek ņemti vērā, nav uzskatāmi par nopietniem argumentiem.
Interesants bija jautājums par kandidātu apstiprināšanu darbam pagaidām maksātnespējīgās akciju sabiedrības “Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums” padomē un valdē. Atceroties, ka tieši ap siltumapgādes uzņēmumu vēl pirms pašvaldības vēlēšanām bija savērpies vesels kaislību mudžeklis, bija gaidāms, ka tas būs opozīcijas – Tautas partijas – uzmanības krustpunktā. Lielākais nemiera gars Arnis Razminovičs sēdē nepiedalījās. Izskatot jautājumu par maksātnespējīgā uzņēmuma (nākamā tiesas sēde maksātspējas atjaunošanai paredzēta augustā) administratora atalgojumu un viņam izmaksāto iespaidīgo prēmiju par maksātspējas atjaunošanas veicināšanu, no opozīcijas pārstāvjiem varētu sagaidīt daudz aktīvāku un, galvenais, argumentētu diskusiju. Citādi – kāpēc opozīcija nepieciešama? Lai karūsas dīķi nekļūtu pārāk kūtras.
