Jau ilgāku laiku Latvijas sabiedrībā regulāri tiek atgādināts par nākamgad paredzēto izglītības reformu mazākumtautību skolās.
Jau ilgāku laiku Latvijas sabiedrībā regulāri tiek atgādināts par nākamgad paredzēto izglītības reformu mazākumtautību skolās, kas paredz, ka no desmitās klases latviešu valodā jāapgūst vismaz pieci mācību priekšmeti, neskaitot latviešu valodu un literatūru. Šīs pārmaiņas asi kritizē opozīcijas politiķi. Viņiem pievienojusies daļa skolēnu vecāku un audzēkņu.
Maijā Eirovīzijas norises laikā Rīgas centrā Esplanādē pie pieminekļa Rainim jau notika protesta mītiņš, kurā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku. Pasākuma organizētāji bija cerējuši tā piesaistīt ārvalstu žurnālistu un viesu uzmanību savām politiskajām prasībām. Taču ārvalstniekus tas maz interesēja. Līdzīgs mītiņš šajā vietā tika plānots 4. septembrī. Šoreiz pašvaldība izrādījusies drosmīgāka un atļauju to rīkot nav devusi. Protestētājiem ieteikts mītiņot ierastākā vietā – Uzvaras parkā Pārdaugavā.
Mītiņa organizētāji gan paziņojuši, ka izspēlēs iepriekš pie Izglītības un zinātnes ministrijas pārbaudīto triku ar «deputātu tikšanos ar vēlētājiem», kam nekāda atļauja neesot vajadzīga. Par to, vai šāda tikšanās atšķiras no mītiņa, varēja pārliecināties ikviens, kam nācās būt tās tuvumā.
Kaut arī organizatori solījuši pašvaldības aizliegumu rīkot mītiņu Esplanādē apstrīdēt tiesas ceļā, jācer, ka pašvaldībai pietiks drosmes un izturības, lai nepieļautu mītiņu vietā, kas veltīta latviešu valodas kopējam un aizstāvim Tautas dzejniekam Rainim.