Viens no nedaudzajiem šīs valdības ministriem ar pozitīvu reitingu ir zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, kas, savas pirmās simts dienas strādājot, ir izrādījis neparastu aktivitāti.
Viens no nedaudzajiem šīs valdības ministriem ar pozitīvu reitingu ir zemkopības ministrs Aigars Kalvītis, kas, savas pirmās simts dienas strādājot, ir izrādījis neparastu aktivitāti. Ar ministra iniciētām darbībām var sastapties ik uz soļa. Pašlaik pilnā tempā norit mežsaimniecības optimizācija, kuras mērķis ir atdalīt meža apsaimniekošanu no uzraudzības. To ir iecerēts paveikt līdz 1. janvārim. Uzsākta Zemkopības ministrijas reorganizēšana, un Valmierā, apvienojot četru rajonu lauksaimniecības departamentus, ir izveidota pirmā reģionālā pārvalde. Noslēdzies konkurss, un apstiprināts jauns Veterinārā dienesta vadītājs. Iespējams, ka tieši ar to ir saistītas dienesta aktivitātes Centrāltirgū, kur tika slēgts zem gaļas paviljona daudzus gadus nehigiēniskos apstākļos strādājošais desu cehs. Ministrs sola nelikt tirgum mieru arī turpmāk.
Arī graudi šogad ir iepirkti par 20 tūkstošiem tonnu vairāk nekā pērn. Izmaiņas attiecīgajos likumdošanas aktos ir veicinājušas tendenci, ka «dzirnavnieki» graudus pērk, nevis ņem glabāšanā, kā tas bijis iepriekšējos gados. Jāpiezīmē, ka A.Kalvītis ir pirmais zemkopības ministrs, kas nav atļāvis ievest graudus ražas novākšanas laikā.
Ne tik viennozīmīgi ir vērtējama situācija Jēkabpils Cukurfabrikā. Vai valsts naudu vajadzēja ieguldīt Cukurfabrikas darbības atjaunošanai vai kompensāciju izmaksām zemniekiem? Taču nav sliktuma bez labuma: iespējams, arī cukura nozares problēmas būs atrisinātas, iestrādājot likumā normu par cukura kvotēšanu. Taisnība ministram, ka šogad bija cukura pārprodukcija. Jēkabpils zonas zemniekiem ir garantēta samaksa par izaudzētajām cukurbietēm, kā arī kompensāciju mehānisms ļaus aizpildīt zemnieku maciņos radušos robus.
Vēl diskutējamāks jautājums ir maksa uz robežas par kravas pārbaudi un analīzēm – tā būs jāmaksā visiem importētājiem, kuri ievedīs kravu Latvijā pēc 1. novembra. It kā loģiski, ka par to norēķināšanās nenotiek no valsts budžeta, tā ir normāla Eiropas prakse. Taču, no otras puses, šāda prakse noteikti neveicina uzņēmējdarbības attīstību, jo uzņēmējiem rodas lieki izdevumi, preces ilgāk atrodas robežkontroles punktos, bet starp tām ir arī ātri bojājošās kravas. Vēl no atmiņas nav pagaisis precedents, kad kādai vistu importētājai pēc deklarēšanas sistēmas ASYCUDA ieviešanas Ainažu muitas punktā bija jāstāv «padsmit» stundu un lielākā daļa putnu to vienkārši neizturēja. Valsts nekādā gadījumā nedrīkst radīt zaudējumus uzņēmējiem šādā veidā.
A.Kalvītis ir priekšgājējs arī Zemkopības ministrijas un tai pakļauto departamentu sakaru nostiprināšanā ar zemniekiem. Viņi atzīst, ka tiem šādi departamenti nav vajadzīgi, bet, lai varētu administrēt lauksaimniecības politiku, tie ir vajadzīgi pašai Zemkopības ministrijai.
Taču priekšā stāv vēl viena problēma. Tā ir Eiropas Savienības strukturālo fondu nauda, kura Latvijai tiks piešķirta jau nākamgad. Šķiet, ka līdzekļu efektīva administrēšana būs liels pārbaudījums arī pašam ministram. 25. oktobrī A.Kalvītis devās uz Briseli, lai tiktos ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāru Fišeru. Ministrs jau ir saņēmis vēstuli no Briseles, kurā ir oficiāli paziņots, ka Latvijai nākamgad piešķirti gandrīz 22 miljoni eiro. Summa nav mazā, tāpēc to vajadzētu dalīt ļoti izsvērti un apdomāti. G–24 kredīta dalīšanas pieredze mums jau ir un vēl ilgi būs, tomēr to šoreiz nevajadzētu atkārtot. Arī pats ministrs atzīst, ka lielākais lauksaimniecības pārvaldes darbs saistīsies ar Eiropas Savienības strukturālo fondu naudas administrēšanu un sāksies jau drīz – izskatot pirmos projektu pieteikumus.
