Pēdējās dienās, salīdzinot ar nedēļas sākumu, e-veselības sistēma
darbojas labāk, aģentūrai LETA apliecināja vairāki Zemgales medicīnas
iestāžu pārstāvji.
Lai arī sistēmas darbībā ir novērojami sarežģījumi, Aizkraukles
medicīnas centra vadītāja Dzintra Krišjāne atzina, ka, salīdzinot ar
otrdienu, kad e-veselības sistēmas lietošana kļuva obligāta, tā strādā
labāk. Lielākas problēmas iestādes speciālistiem sagādāja slimības lapu
izrakstīšana, savukārt recepšu sagatavošana notikusi raitāk.
Medicīnas centrs sistēmu izmanto tiešsaistē, nelietojot pieejamās atbalsta programmas, kas ir iegādājamas par maksu.
“Lielu jēgu no atbalsta programmām neredzu, jo, parunājot ar citiem,
kas programmas lieto, sistēma nebūt nebija ātrāka,” skaidroja Krišjāne.
Arī Zemgales Veselības centra vadītāja Mārīte Sproģe Jelgavā
atzina, ka pirmajā sistēmas darbības dienā bija problēmas ar darba
nespējas lapu sagatavošanu, bet pašlaik problēmas ir novērstas.
Savukārt Vecumnieku novada Skaistkalnē strādājošais ģimenes ārsts
Uldis Mantons šodien ārpus pieņemšanas laika gatavojas strādāt ar
recepšu un slimības lapu izrakstīšanu, jo daļa recepšu, kas sagatavotas
iepriekš, ir pazudusi, tāpat ir problēmas ar darbnespējas lapām, kas
izrakstītas vēl pērnā gada nogalē. Daļēji jautājumus ar sistēmas darba
traucējumiem izdevies novērst, sazinoties ar atbalsta dienestu.
“Varbūt vajadzēja ieviest kādu pārejas periodu, iespēju sistēmu
izmantot reģionu praksēs,” uzskata ārsts, kuram receptes izrakstīšanai
otrdien bija nepieciešamas 40 minūtes.
Mantons cer, ka sistēmas nepilnību un neatvērto slimības lapu dēļ speciālistiem neradīsies problēmas ar uzraugošajām iestādēm.
Skaistkalnes ģimenes ārsts neredz jēgu izmantot atbalsta programmas,
kas varētu izmaksāt ap 30 eiro mēnesī, jo arī tām būtu jāpielāgojas,
turklāt Mantonam nav pārliecības, vai valsts atļauj visu privāto
izstrādātāju programmatūru izmantošanu.
Speciālists nav apmierināts arī ar attieksmi pret valsts valodas lietošanu sistēmā.
“Tiklīdz kāda lielāka problēma, uzreiz izmet ārā tekstu angliski, bet mūsu valsts valoda ir latviešu,” stāstīja Mantons.
Jau ziņots, ka no 2018. gada 1. janvāra sākta obligāta valsts
e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz, ka turpmāk darbnespējas lapu
un valsts kompensējamo zāļu recepšu aprite būs tikai elektroniska.
Otrdien problēmas ar sistēmas darbību skārušas vairākas Latvijas medicīnas iestādes, tostarp Ventspils, Jelgavas un citu pilsētu poliklīnikas.
Arī trešdien reģionālo slimnīcu speciālisti novērojuši traucējumus
e-veselības sistēmas darbībā, aģentūra LETA uzzināja medicīnas iestādēs.
Vairākas galvaspilsētas slimnīcas šī gada pirmajās dienās nav
saskārušās ar e-veselības sistēmas darbības traucējumiem, taču Rīgas
1. slimnīcā mediķiem problēmas sagādājusi gandrīz katras elektroniskās
receptes izrakstīšana, jo sistēma šīs receptes nemitīgi uzskatījusi par
kļūdainām.
Foto: Raitis Puriņš
