LLU gadskārtējā mācību metodiskā konference, kas šoreiz bija veltīta studentu praksēm un maģistrantūrai kā karjeras izaugsmes pamatam, vakar pils aulā pulcēja ap trīssimt mācībspēku.
«Maģistrantūras studijas LLU pabeidz tikai katrs ceturtais. Kā liecina aptauja, viņu lielākā daļa tomēr nespēj apvienot darbu ar mācībām un studijas pamet,» konferencē akcentēja prorektora vietniece Dzidra Kreišmane. Profesors Ludis Pēks norāda, ka maģistrantūra ir tiešā saistībā ar doktorantūru un paaudžu maiņu augstskolā, kas daudzās studiju programmās ir diezgan sasāpējusi. LLU ir sagatavojusi pieteikumu ES Sociālajam fondam, kas no nākamā mācību gada varētu finansēt vairāk nekā septiņdesmit maģistrantu stipendijas 14 studiju programmās. Plānotās stipendijas apmērs ir trīssimt latu mēnesī, un to maģistrants varēs saņemt divus gadus.Saistībā ar studentu praksēm Lauksaimniecības enerģētikas institūta profesors Ilmārs Žanis Klegeris teica, ka viņa pārstāvētajā jomā uzņēmumos pieprasījums pēc inženieriem ir lielāks, nekā augstskolas spēj apmierināt. Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš precizē, ka mūsdienās mazāk vajadzīgi augsti kvalificēti izpildītāji, bet gan inženieri ar idejām, kuri spēj attīstīt jaunu biznesu, jaunas konkurētspējīgas tehnoloģijas. Augstskolu absolventi, viņaprāt, pārāk maz ir gatavi aizstāvēt savas idejas, iniciatīvu. Tas būtu jāmācās jau no pirmā kursa. Konferences laikā bija atvērta augstskolas pasniedzēju šogad sagatavoto mācību grāmatu, brošūru un uzskates līdzekļu izstāde. Metodiskā darba aktivitātē par labāko tika atzīts profesora Alda Kārkliņa vadītais Augsnes un augu zinātniskais institūts.
