Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa sagatavojusi atjaunotu tiesu prakses apkopojumu par goda un cieņas civiltiesisko aizsardzību. Apkopojums papildināts ar Senāta nolēmumiem, kas pieņemti pēdējo divarpus gadu laikā, kā arī atsevišķām norādēm uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņām.
Senāta prakses apkopojumā sistematizētas Civillietu departamenta nolēmumos, kas pieņemti no 2000. gada līdz 2021. gada maijam, sniegtās atziņas par Civillikuma 2352.1 pantā regulēto goda un cieņas aizskārumu, kā arī iekļauta saturiska informācija par Senātā izskatītajām lietām.
Apkopojums papildināts ar atsevišķām Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām lietās, kur tiesa, piemērojot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, līdzsvarojusi no privātās dzīves neaizskaramības izrietošās tiesības uz goda un cieņas aizsardzību un tiesības uz vārda brīvību, kā arī sniegusi citas norādes goda un cieņas aizsardzības jautājumos.
Apkopojuma pirmajā daļā iekļautas Senāta atziņas, uz konkrētajiem lietas apstākļiem attiecinot Civillikuma 2352.1 panta sastāva kritērijus. Proti, kuros gadījumos šī panta izpratnē ir notikusi informācijas publiska izplatīšana, kāda rakstura informācija ir atzīstama par ziņām saskaņā ar šo normu, kādas ziņas var tikt uzskatītas par godu un cieņu aizskarošām un kā veicama šo ziņu patiesīguma pārbaude.
Otrajā daļā aplūkoti goda un cieņas aizskārumam piemērojamie tiesību aizsardzības līdzekļi, kas ir godu un cieņu aizskarošo ziņu atsaukšana un atlīdzība jeb mantiskā kompensācija.
Trešajā daļā aplūkots jautājums par tiesību subjektiem prasībās par goda un cieņas aizsardzību.
Savukārt ceturtajā daļā sniegts tematisks ieskats Senātā izskatītajās lietās par goda un cieņas aizsardzību.
Tiesu prakses apkopojums “Goda un cieņas civiltiesiskā aizsardzība 2002.–2021. gada maijs” pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Tiesu prakse/Tiesu prakses apkopojumi/Civiltiesības.
