Trīsarpus mēnešus pēc tam, kad valsts par pienākumu uzlikusi publiskot amatpersonām izmaksāto algu apjomus, šī sistēma aizvien klibo. Likumpaklausīgi cenšas būt pašvaldību vadītāji, savukārt daļa aģentūru un pašvaldību kapitālsabiedrību nemaz nesteidzas sabiedrībai atklāt saņemtos ienākumus.
Likumdevējs ar jaunās normas ieviešanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā amatpersonām nav noteicis stingru kārtību saņemto algu publiskošanai. Likumā vien teikts, ka amatpersonām izmaksāto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un izmaksātā atalgojuma summu. Tikai pēc normatīva ieviešanas valstsvīri atskārtuši, ka ne katrai iestādei ir izveidota interneta mājaslapa, liela daļa no esošajām ir nepārskatāmas, bet ziņas par algām, ja pat tiek ievietotas, pazūd kopējā informācijas jūklī.Mēri algas neslēpjAkurāti šo kārtību ievērojuši pašvaldību vadītāji, no kuriem vislabāk atalgotais augustā bijis Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (1065 lati «uz rokas»). Jelgavas novada Domes vadītājs Ziedonis Caune atalgots ar 1012 latiem, viņa kolēģis Māris Ainārs Ozolniekos ticis pie 894 latiem. Jelgavas Domes vicemēri Vilis Ļevčenoks un Aigars Rublis par darbu augstā saņēmuši attiecīgi 874 un 864 latus. Z.Caunes vietniekiem Aijai Tračumai un Edgaram Turkam izmaksāti 837 un 803 lati. Ozolnieku Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vīgants atalgots ar 543 latiem, bet otrs vietnieks Guntis Rozītis algu saņēmis tikai kā deputāts (179 lati) un Iepirkumu komisijas vadītājs (18 lati). Ozolnieku Domē viskrasākās izmaiņas vērojamas deputātu atalgojumā, jo, piemēram, Gundaram Liepam augustā tikuši tikai 28 lati. Jelgavas novadā deputātiem maksāti vidēji 110 lati, bet visdāsnāk atalgotie deputāti pēc nesenās normatīvu grozīšanas strādā Jelgavas Domē – sākot no 269 latiem Jurijam Strodam un Saulvedim Šalājevam līdz 297 latiem Maksimam Galkinam. Jelgavas pašvaldības izpilddirektores Irēnas Škutānes konts par darbu augustā papildināts ar 1004 latiem, viņas amata brālim Jelgavas novadā Ivaram Romānovam samaksāti 827 lati, bet Pēterim Veļeckim Ozolnieku novadā – 781 lats. Atklātība pazūd kapitālsabiedrībāsValsts noteikumu par algu publiskošanu «piemirsusi» ievērot Jelgavas pašvaldības aģentūra «Zemgales INFO», kuras pienākumos tieši ietilpst sabiedrības informēšana. Tās direktora Jāņa Kovaļevska atalgojums publicēts tikai par jūniju, bet par neizdarību nākamajos mēnešos viņš saka īsi: «Acīmredzot kāds šos datus nav ielicis.» Turpretī aģentūra «Kultūra» pacentusies paveikt pat vairāk, nekā prasa likums, – tās mājas lapā redzamas ne tikai pēdējās amatpersonu algas, bet arī saglabāti dati par jūniju un jūliju. Akurāti ziņas par algām publisko tikai daļa Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrību – Nekustamā īpašuma pārvalde, Jelgavas tirgus, poliklīnika un slimnīca. Jelgavas Autobusu parka valdes loceklis Pēteris Salkazanovs par savas algas nerādīšanu internetā vainu veļ uz uzņēmuma datorspeciālistiem. «Vēl top. Kad datoristi mājas lapā ieliks, tad arī būs. Domāju, ka šomēnes,» paskaidro P.Salkazanovs. Vēl ciniskāka attieksme pret likumu valda uzņēmumā «Jelgavas ūdens». Tā valdes loceklis Edgars Līcis valsts amatpersonas deklarāciju Valsts ieņēmuma dienestā iesniedza tikai 25. augustā – septiņus mēnešus pēc tam, kad bija kļuvis par amatpersonu un kad par to interesi izrādīja «Ziņas». Par atalgojuma slēpšanu tagad uzņēmuma vadība nerunā, bet sola sagatavot rakstisku komentāru. Informācija par izmaksāto atalgojumu nav pieejama arī Ozolnieku pašvaldības kapitālsabiedrības «Ozolnieku KSDU» interneta lappusē, lai gan uzņēmuma vadītājs Aldis Kluburs kopš pērnā novembra ir valsts amatpersona.«Vecās» algas nav jāglabāValsts kancelejas pārstāve Ieva Aile atzīst, ka pēc jauno normu ieviešanas drīz vien atklājies, ka, tās pildot, var rasties vairāki pārpratumi. Tādēļ drīz vien radīta kārtība, kā noteikumu ieviest dzīvē. Likums paredz, ka ziņas par iepriekšējā mēneša algām jāpublisko līdz nākamā mēneša 15. datumam, ievietojot tos interneta lappuses sadaļā «Budžets». Šai informācijai jābūt pieejamai tik ilgi, kamēr publicē jaunākos datus. Informāciju ar iepriekšējām algām drīkst nesaglabāt. Likums arī skaidri nenosaka, kas valsts amatpersonām draud par tā ignorēšanu. I.Aile vien piebilst – ja aģentūras vai kapitālsabiedrības likumu pārkāpj, par to atbildīgas pašvaldības un to vadītāji.
