Jelgavas novada pašvaldība spēj papildus finansēt vien pirmsskolas pedagogus un pulciņus, kas gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem.
Nedaudz augstāks atalgojums zemāko pedagoga amata algas likmju saņēmējiem, sasniedzot 420 eiro pirms nodokļu nomaksas, kā arī piemaksa par papildu pienākumu veikšanu un iegūto 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi. Šādas izmaiņas šogad skārušas skolotāju maciņus, kaut, samazinoties skolēnu skaitam, kļuvis arī mazāk apmaksāto slodžu, norāda Jelgavas novada Izglītības pārvalde. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) turpmākajiem gadiem piedāvā divus atalgojuma modeļus, kur labākajā gadījumā pedagogi varētu saņemt 709 eiro.
«Vēl nav īsti skaidrs, cik beigu beigās saņemšu, jo formula, kā to aprēķina, ir diezgan sarežģīta. Tomēr 420 eiro par slodzi un piemaksa, kas pienākas par 4. kvalitātes pakāpi, ir aptuveni tāda summa, kādu saņēmu 2008. gadā bez visām augstajām prasībām. Tāpat pagaidām nav saprotams, ko sevī ietver 40 stundu nedēļā modelis,» spriež skolotāja ar teju 30 gadu darba stāžu, kas vēlējās palikt anonīma.
Pilsētas skolotājiem nedaudz vairāk
«Kopējais finansējums ir palielinājies, jo par aptuveni pieciem procentiem palielinātas algas likmes. Taču gada laikā skolēnu skaits par 43 samazinājies. Tā kā nauda joprojām seko skolēnam, atbilstoši sarucis finansējums apmaksātajām pedagoga slodzēm,» situāciju raksturo Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa.
Viņa stāsta, ka samazināts arī koeficients neklātienes programmām. Savukārt interešu izglītībā piešķirtā summa palikusi līdzšinējā. Taču, ņemot vērā algas likmju paaugstināšanos, varēs apmaksāt mazāku slodžu skaitu.
Patlaban piešķirtais finansējums paredzēts līdz šā gada 31. decembrim, pamatojoties uz to, cik bija skolēnu no 2014. gada janvāra līdz 1. septembrim. «Ja jauno mācību gadu sāks mazāk skolēnu, nekā beidza iepriekšējo, finansējums no jaunā gada arī samazināsies un skolām būs jāveic korekcijas apmaksāto slodžu sadalījumā. Tādēļ iestāžu vadītāji pašlaik veido tarifikācijas, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto algu minimumu. Pašvaldība no saviem līdzekļiem finansēs daļu pulciņu, kas gatavojas skolēnu dziesmu un deju svētkiem, un turpinās atbalstīt pirmsskolas izglītību, nosakot par 14 eiro augstāku likmi,» stāsta G.Avotiņa.
Savukārt Jelgavas pilsētas pašvaldība saviem vairāk nekā tūkstoš pedagogiem arī šajā mācību gadā maksās vairāk par Ministru kabineta noteikto minimālo likmi. Pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji, internātpamatskolu un interešu izglītības pedagogi klāt par slodzi saņems 15 eiro, bet skolu skolotāju alga būs 456 eiro, ja darba stāžs mazāks par pieciem gadiem, 463 eiro, ja nostrādāts piecus līdz desmit gadus, un 470 eiro par slodzi (21 kontaktstundu nedēļā), ja pedagoga darbā pavadīts ilgāk par desmit gadiem, informē Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.
Jāpiebilst, ka šajā mācību gadā visiem pedagogiem paredzēta arī piemaksa 40 procentu apmērā par papildu pienākumu un atbalsta pasākumu veikšanu. Tiem, kas ieguvuši 3. kvalitātes pakāpi, klāt pie atalgojuma pienāksies 31,87 eiro, 4. pakāpi – 79,68 eiro, bet 5. pakāpi – 99,60 eiro mēnesī.
Tagadējais modelis neveicina sistēmas sakārtošanu
Vienlaikus IZM turpina pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, piedāvājot divus iespējamos modeļus – pāreju uz pilna laika darba slodzi vai «Nauda seko skolēnam» uzlabošanu. Ministrija tāpat paredz šo modeļu aprobāciju un aicina skolas uz aktīvu līdzdarbību. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem, pārejot uz 36 stundu darba nedēļu, pedagogi saņemtu 603 eiro par likmi. Savukārt, ja valdība piešķirs pieprasīto papildu finansējumu 36 miljonus eiro pedagogu atalgojuma paaugstināšanai par desmit procentiem, skolotāji varētu saņemt 709 eiro.
«Svarīgi, ka patlaban ir piedāvāti divi modeļi un ministrija gatava sadarboties ar skolu vadītājiem un pašvaldībām, lai apstiprinātu vienu no tiem,» vērtē G.Auza, piebilstot, ka pilsētas izglītības iestādes iesaistīsies pedagogu atalgojuma modeļu aprobācijā.
Skeptiskāk noskaņota ir novada Izglītības pārvaldes vadītāja. «Izglītības un zinātnes ministrija solīja augustā informēt jau par aprēķinos balstītu atalgojuma modeļu izvērtējumu, bet izglītības iestāžu vadītāju konferencē tādu nedzirdējām. Kopumā es atbalstu sistēmas maiņu, jo tikai tā redzu iespēju izdzīvot ne tikai lauku skolām, bet arī mazpilsētu izglītības iestādēm. Patlaban princips «Nauda seko skolēnam» vairs neveicina sistēmas sakārtošanu, kā tas bija 2009. gadā, bet iznīcina valsts vienmērīgas attīstības iespējas. Pārejot uz 40 stundu darba nedēļu, redzu iespēju skolas direktoram labāk izmantot pedagogu potenciālu. Piemēram, sadalot darba pienākumus, varētu pedagogiem samaksāt par to darba daļu, kas šobrīd netiek atalgota,» pauž G.Avotiņa. Viņa norāda, ka pašreizējās sistēmas paredzētie uzlabojumi nespēj sakārtot darba samaksas sistēmu tā, lai varētu domāt par pedagoga profesijas prestiža celšanu un jaunu cilvēku piesaisti darbam izglītības jomā. ◆
