Sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā darba samaksa Jelgavā gada laikā augusi par 43%, Latvijā vidēji – par 36%.
Sabiedriskajā sektorā nodarbināto vidējā darba samaksa Jelgavā gada laikā augusi par 43%, Latvijā vidēji – par 36%. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī to vidējā bruto alga Jelgavā bija 435 lati, bet pirms gada – 305 lati. Tās kāpums Jelgavā ir straujākais starp lielajām pilsētām un trešais Latvijā. Vidējais atalgojums Jelgavas sabiedriskajā sektorā apsteidzis Liepāju un atpaliek tikai no Rīgas, tās rajona un Ventspils.
Pagājušā gada sākumā (pirmajā ceturksnī) starpība starp vidējo bruto atalgojumu (“uz papīra”) Jelgavas valsts un pašvaldības iestādēs bija ap 30 latu, bet šā gada otrajā ceturksnī – vairāk nekā simts latu – attiecīgi 478 un 376 lati. Vidējā darba samaksa valsts un pašvaldības uzņēmumos šā gada otrajā ceturksnī bija 437 lati. Tātad tā valsts budžeta iestādēs aug straujāk nekā pašvaldības. Lielākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs mūsu pilsētā ir Lauksaimniecības universitāte.
Jelgavā sabiedriskajā sektorā 2. ceturksnī bija nodarbināti 8103 darbinieki – 3474 valsts, 2610 pašvaldības iestādēs un 1966 valsts un pašvaldības uzņēmumos. Pašvaldībā atzīst, ka algu kāpumam mūsu pilsētā jābūt straujākam nekā citviet, lai aizkavētu darbaspēka aizplūšanu uz Rīgu. Pērn pašvaldības institūcijās strādājošajiem vidējā samaksa bija 250 latu, bet šā gada pirmajā pusē – 332 lati. Pieaugums ir 33 procenti. Procentuāli ievērojamākais algu palielinājums šogad bijis muzeja speciālistiem. Par 44% kāpusi darba samaksa Pašvaldības policijā – šis lēmums pieņemts, lai uzlabotu šīs iestādes darba kvalitāti un piesaistītu dienestam augsti kvalificētus darbiniekus. Savukārt Jelgavas pašvaldības administrācijā strādājošajiem algas šajā gadā palielinājušās vidēji par 7%. Vietvara uzskata, ka darba samaksas palielinājumam jābūt visiem darbiniekiem – adekvāti minimālās algas pieaugumam valstī, citādi zūd to gradācijas jēga.
