Kopš budžeta reformas 1970. gadā Eiropas Kopienai ir savi finanšu resursi, kas paredzēti Kopienas izdevumu segšanai.
Kopš budžeta reformas 1970. gadā Eiropas Kopienai ir savi finanšu resursi, kas paredzēti Kopienas izdevumu segšanai. Pastāv dažādas budžeta ieņēmumu pozīcijas, par kurām nacionālajām valdībām pieņemt papildu lēmumus nav nepieciešams.
2004. gadā 73,4 procentus no ES budžeta ieņēmumiem veidos nacionālā kopprodukta iemaksas, 1,3 procentus – lauksaimniecības nodevas, 10,4 procentus – muitas nodevas un 14,1 procentu – pievienotās vērtības (PVN) ieņēmumi.
Kādiem mērķiem nauda tiek izlietota?
Gandrīz 80 procentu no 2004. gada budžeta tiks izlietoti lauksaimniecības atbalstam Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonda Garantiju sadaļas ietvaros un strukturālajām darbībām (strukturālie un kohēzijas izdevumi, finanšu mehānisms, citas lauksaimniecības un reģionālās darbības, transports un zvejniecība). Šo divu pozīciju izdevumiem tiks tērēts attiecīgi 44% un 34% līdzekļu no kopējā budžeta. Pārējās izdevumu sadaļas veido ārējie pasākumi (6,9%), iekšējā politika (7%) un administratīvie izdevumi (6%).
Kas pieņem lēmumu par gada budžetu?
ES budžetu pieņem ES Padome un Eiroparlaments. Eiropas Komisija sagatavo budžeta projektu, savukārt padome un Eiroparlaments to izskata (katra institūcija divos lasījumos). Padomei ir tiesības pieņemt galīgo lēmumu attiecībā uz atsevišķām izdevumu pozīcijām, pārsvarā lauksaimniecībā, savukārt Eiroparlaments pieņem galīgo lēmumu pārējās izdevumu pozīcijās. Šīs procedūras tiek veiktas katru gadu no maija līdz decembrim.
Kas ir neto iemaksas?
Neto iemaksas nav ne juridisks, ne tehnisks termins. Tā kā Eiropas Kopienai ir piešķirti pašu resursi, dalībvalstu iemaksas principā nepastāv. Tomēr praksē dalībvalstu iemaksas ir iespējams aprēķināt un salīdzināt ar līdzekļiem, kurus šī dalībvalsts saņem ar dažādu Kopienas programmu starpniecību. Šī informācija katru gadu tiek publicēta ziņojumā par ikgadējiem izdevumiem, kas sadalīti starp ES dalībvalstīm.
Tomēr šī ir tikai tehniska prakse, kurā nav iespējams ņemt vērā citas Eiropas Kopienas sniegtās priekšrocības, piemēram, ekonomisko integrāciju un ģeopolitisko stabilitāti.
Kas ir atbildīgs par naudas izlietojumu?
Eiropas Komisija ir atbildīga par budžeta izpildi saskaņā ar Finanšu regulu, un šo procesu kontrolē Eiropas Revīzijas tiesa un Eiroparlaments. Līguma par Eiropas Savienību 274. pantā ir noteikts, ka “Eiropas Komisija veic budžeta izpildi, (..) uzņemas atbildību un veic šo uzdevumu atbilstoši piešķirtajiem resursiem un ievērojot saprātīgas finanšu pārvaldības principus”.
Lai gan ir noteikta tieša budžeta izpildes vadība, praksē Eiropas Komisija atsevišķas politikas jomas uztic dalībvalstīm. Lauksaimniecības un reģionālās politikas izdevumus dalībvalstīs administrē vietējās institūcijas, kas saskaņā ar nosacījumiem Kopienas līmenī ir saņēmušas atbilstošas pilnvaras. Eiropas Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm kontrolē, vai projekti tiek īstenoti atbilstoši nosacījumiem un vai nauda tiek izlietota efektīvi.
Kādi ir noteiktie ES budžeta griesti?
Pašu resursu griesti – maksimālais dalībvalsts iemaksu apjoms – ir 1,24% no ES nacionālajiem ieņēmumiem. Finanšu griesti var būt zemāki par šiem absolūtajiem griestiem, lai atstātu rezervi neparedzētiem izdevumiem. Ikgadējā budžeta līmenis parasti ir zemāks par abiem šiem griestiem.
Kas ir saistību asignējums?
Saistību asignējums ir līdzekļi, kas apstiprināti jaunām programmām vai projektiem un kas ieviešami attiecīgā gada laikā. Tas rada ES saistības attiecībā pret līdzekļu saņēmējām pusēm.
Kas ir maksājumu asignējumi?
Maksājumu asignējumus finansē dalībvalstis, un tie ir jāizlieto attiecīgā gada laikā. Saistību un maksājumu asignējumi ir atšķirīgi, jo ilggadējiem projektiem līdzekļi tiek iedalīti lēmuma pieņemšanas gadā un līdzekļi tiek izlietoti pakāpeniski projekta īstenošanas gaitā vairāku gadu laikā. Kopumā maksājumu asignējumi ir mazāki par saistību asignējumiem, jo ES budžets arvien palielinās un daži projekti netiek īstenoti.
Kas ir budžeta vadlīnijas?
Budžeta vadlīnijas ir vairāku gadu programma, kas nosaka ES izdevumu apjomus. Budžeta vadlīnijas ir obligātas tādā izpratnē, ka tās ir jāievēro ikgadējā budžeta veidošanas procedūrā. Par tām vienojas Eiroparlaments, ES Padome un Eiropas Komisija. Budžeta vadlīnijās atbilstoši ES piešķirto pašu resursu griestiem ir noteikti maksimālie izdevumu apjomi nozīmīgākajās izdevumu sadaļās, saskaņā ar kurām tiek sastādīts ikgadējais budžets atbilstošajam laika periodam.
Budžeta vadlīnijas ilustrē ES politikas prioritātes un vienlaikus kalpo kā budžeta disciplīnas nodrošināšanas instruments, kā arī nosaka ES budžeta finansēšanas apjomus.
Kāds ir budžeta vadlīniju mērķis?
Galvenais budžeta vadlīniju mērķis ir budžeta disciplīnas nodrošināšana, tas ir, budžeta izdevumu kontrole, Eiropas izdevumu prognozējamība vidējā laika posmā un labāka sadarbība starp institūcijām ikgadējā budžeta sastādīšanas laikā.
80. gados ES finanšu mehānismā tika novērots politiskā un institucionālā balansa trūkums, pastāvēja problēmas, kas traucēja atbilstošu ikgadējā budžeta apstiprināšanas procesu. Šo neveiksmju novēršanai Kopienas institūcijas vienojās par uzlabotu budžeta procedūru, kas ļautu arī kontrolēt budžeta disciplīnu.
