Šogad pirmsjāņu akcijas sauklis skan skarbi: «No vadītāja līdz izvadītājam ir viena glāze.» Reklāmas rullīšos to pavada materiāli ar imitētām, bet pavisam reālistiskām no glābēju pieredzes ņemtām baisu avāriju sekām, kuras izraisījusi sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Tuvojoties Līgosvētkiem, aug pieprasījums ne tikai pēc alus un siera, bet arī pēc alkometriem. Šoferīši grib būt droši, ka, sēžoties pie stūres, promiļu skaits viņu izelpā nepārsniegs likumā pieļaujamo. «Neiešu jau riskēt ar tiesībām,» draugiem izrādīdams iegādāto alkometru, saka paziņa. Tas, ka tādā stāvoklī pie stūres sēdies cilvēks riskē ar savu un bieži vien arī ar citu dzīvību, sarunā nez kāpēc pieminēts netiek. Taču pierādīts, ka jau 0,3 promiļu reibumā ir aizkavēta reakcija – vissīkākā «aizķeršanās» saukli «No vadītāja līdz izvadītājam ir viena glāze» pārvērš realitātē. Šogad nepilna pusgada laikā Latvijā uz ceļiem bojā gājuši jau vismaz desmit cilvēku, kas pie stūres sēdušies alkohola reibumā. Alkometri jaunu autovadītāju vidū ir modes lieta. Plātīšanās ar tiem burtiskā un pārnestā nozīmē atgādina puiku izdarības filmā, kur tie ar gailīšiem mērījās. «Jo dārgāks, jo labāks», «Cik rāda tavējais?», «O, es vēl varu braukt» – tādi un līdzīgi teksti dzirdēti no to saimniekiem. Nav jau nekas slikts, ja vien katram būtu apziņa, ka iedzērušam pie stūres labāk nesēsties pat tad, ja nobaudīts vien alus kauss. Pūšana «trubiņā» varētu palikt kā svinību azarts un kādam arī savas «varēšanas» apliecinājums, bet tikai tad, ja auto ir garāžā un atslēgas atrodas pie cilvēka, kam skaidrs prāts. Vien paši tuvākie var atturēt karstgalvi no braukšanas reibumā. Un cerams, ka arī šogad tāpat kā pērn Jāņu brīvdienas būs bez bojāgājušiem. Tuvākajā nākotnē uzlabot asiņainās statistikas datus varbūt palīdzēs vakar valdības komitejas atbalstītā iecere sēšanos pie stūres alkohola reibumā kriminalizēt, atmetot salīdzinoši maigos administratīvā aresta sodus.
