Šonedēļ Jelgavas vārds valsts mērogā izskanējis saistībā ar kādu, saudzīgi sakot, «šmucīti» tās slavenākās mācību iestādes saimē, kur par lielākajiem situācijas ķīlniekiem kļuvuši ne sauja nesekmīgo, bet gan labas sekmes guvušie budžeta studenti – viņiem pēkšņi paģērētas noteiktas naudas summas, lai vispār varētu zinību apguvi turpināt.Lai arī iepriekš noslēgtajos studiju līgumos skaidri atrunāts, ka informācija par pārcelšanu uz maksas grupu sniedzama līdz 1. septembrim, šoreiz studenti par to uzzinājuši ar krietnu divu nedēļu novēlošanos, brīdī, kad vairs nav arī bijis iespējams saņemt aizdevumu kārtējam studiju gadam.Protams, grūti pārmest LLU, kas pārraugošās Zemkopības ministrijas mašinērijas ziemeļnieciskā lēnuma dēļ piespiedusi augstskolu pārkāpt līgumu nosacījumus un no sankcijām izvairījusies tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tādas līgumos nav paredzētas. Toties dubultu uzmanību pelna fakts, ka uz studentu naudu tik nadzīgajā Lauku inženieru fakultātē pēc nesmukuma izskanēšanas publiski kā no gaisa atradušās teju simts papildu budžeta vietas. Vietā būtu jautājums – kas traucēja pārdali veikt agrāk? Varbūt tad daži desmiti vietu «nejauši» atradīsies arī citām fakultātēm, kuru studentiem ceļu uz diplomu pēkšņi aizšķērsojusi faktiski prettiesiskā prasība atvērt makus?Taču smagākais zaudējums, protams, būs daļa līdz šim visnotaļ neaptraipītās reputācijas – vai nākamajiem studentiem būs vēlēšanās iegūt specialitāti neprognozējamā mācību iestādē? Gan ministriju, gan LLU no tālejošām tiesiskām sekām paglābis vien tas, ka dzīvojam zemē, kas ne tuvu nav tik civilizēta, kā to lāgiem mālē. Jebkurā normālā valstī šādi izgājieni nozīmētu bezkompromisu tiesas prāvu vienos vārtos.
