Vēl pirms pāris gadiem dāmas sabiedrībā parādījās ar maziem klēpja sunīšiem, šodien kā pēdējais modes kliedziens tiek izvēlēts mājas sesks jeb fretka.
Arī Jelgavas ielās arvien biežāk pie cilvēku kājām var manīt pavadiņā līdzi skrienošu sesku. Kažokzvēriņš, kas jau ieguvis apzīmējumu «kaķa mazais brālis», pašlaik mājdzīvnieku topa sarakstos ieņem augstākās vietas. Tīrīgs un dzīvelīgsVeikala «DinoZoo» pārstāve Jelgavā Agita Štube stāsta, ka seska uzturēšana, kopšana un pat dzīves ilgums esot apmēram kā kaķim – ap desmit gadu. Pieaudzis dzīvnieks sver līdz kilogramam un ir pusmetru garš, tēviņi ievērojami lielāki nekā mātītes, turklāt ļoti atšķiras no tām ar raksturu un ieradumiem. «Sesks ir tīrīgs zvērs, ļoti labi pierod pie vietas, kur viņam izkārtoties, kur atrodas ēdiens. Kaķis ir dzīvelīgs galvenokārt maziņš, bet vesels sesks ir aktīvs visu savas dzīves laiku. Fretka ir plēsējs, un to baro tāpat kā kaķi – tā var būt kaķu sausā barība, gaļa, zivis –, tikai papildus dzīvnieks labprāt mielojas arī ar augļiem un dārzeņiem,» stāsta A.Štube.Iesākumā būrītīJa esat nolēmis iegādāties fretku, dzīvniekam vēlams būrītis, jo, kamēr dzīvnieks pieradīs pie jaunajiem saimniekiem, tas nebūs īpaši draudzīgs un var pat kost. Būrītī viņš jutīsies drošībā un pakāpeniski piemērosies dzīves apstākļiem. Būris vajadzīgs pietiekami liels, tur dzīvnieciņš parasti izvēlas arī savu tualeti. Seski ir ļoti piemēroti turēšanai pilsētas apstākļos. Lielāko dienas daļu tie guļ, bet aktīvi ir četras līdz astoņas stundas atkarībā no vecuma un temperamenta. Fretka neskumst, kad saimniekam jādodas uz darbu – tā vienkārši iet gulēt. Turēt sesku var lielā, pienācīgi iekārtotā būrī vai brīvi istabā kā kaķi. Būrī dzīvojošos nepieciešams vismaz uz trim stundām dienā izlaist ārpus tā. Jālūko, lai mājās nebūtu vaļējas šahtas, spraugas un caurumi, kur ielīst, vai vaļā atstāts balkons, kas arī ir viens no biežākajiem dzīvnieka aizmukšanas ceļiem. Seskam nepieciešamas aktīvas kustības, un viņš būs ļoti pateicīgs saimniekam, ja varēs izskrieties pa lauku. «Šim nolūkam domāta pavadiņa, ko apņem ap dzīvnieka kaklu un krūtīm, un viņš var doties āra pastaigā,» skaidro A.Štube.No smakas iespējams atbrīvotiesJa kādu satrauc seska lielākais «nedarbs», kas rada ļoti nepatīkamu smaku, A.Štube iesaka dzīvnieciņam veikt kastrācijas vai sterilizācijas operāciju, kuras laikā tiek izgriezti smaku dziedzeri. Spēcīgs aromāts raksturīgs tikai nekastrētiem sesku tēviņiem riesta laikā. Bet mātītēm un kastrētiem tēviņiem tas ir pavisam vājš, nedaudz atgādina muskusa un medus smaržu, un vairumam cilvēku tas ne tikai nav nepatīkams, bet pat patīk. Pēc operācijas aromātu dzīvnieks mēdz izdalīt ļoti reti – vai nu, kad ir ļoti satraucies, vai par kaut ko neizsakāmi priecīgs. Veseli un vakcinētiFretka nav lēts prieks, veikalos to cenas sasniedz 100 – 160 latu, turklāt tie ir gan čipoti, gan vakcinēti, kas ir drošs garants – veseli. Seska lepnums ir tā kažoks, kas visskaistākais un kuplākais ir ziemā. Spalvu kažokzvēriņš maina divas reizes gadā – pavasarī un rudenī –, šajā laikā var pieņemties un samazināties arī tā svars. Katru gadu sesks jāpotē pret gaļēdāju mēri un trakumsērgu. PIEREDZEJelgavniece Jogita Eglīte savu balto mīluli Fredi iegādājās zooveikalā pirms trim gadiem. Sesks veiksmīgi ienāca Eglīšu ģimenē un kļuva par visu mīluli. Diemžēl šonedēļ tas pamanījās pa durvju spraugu aizmukt.«Fredis bija ļoti dzīvelīgs un prasīja daudz uzmanības. Pa dienu viņš dzīvoja lielā būrī, bet, kad bijām mājās, Fredim tika dota brīvība. Sesku barojām ar kaķēnu barību, šad tad palutinājām ar svaigu vistu kakliņiem, reizi nedēļā ar paipalu olu. Fredim veicām kastrācijas operāciju, tādēļ problēmu ar smaku neizjutām. No košanas draudziņu atradinājām ar viegliem knipju uzsitieniem pa degunu, un mūsu fretka nevienam neuzbruka un nekoda. Ticamākais, pats mājās sesks neatgriezīsies, jo pēc dabas ir ļoti zinātkārs un svešā apkārtnē neorientējas. Mums viņa ļoti pietrūkst…» bēdīgi noteic Jogita.
