Kā, ārstējot dzīvniekus, lietot dabai draudzīgākus medikamentus? Kā ārstēt pēc iespējas ilgstspējīgāk? Šādi un līdzīgi jautājumi nodarbināja ap trīsdesmit veterinārārstu un citu interesentu, kuri Latvijas veterinārmediķu konferencē darbojās Rehabilitācijas un alternatīvās medicīnas sekcijā, kas tradicionālajā veterinārmediķu forumā bija izveidota pirmo reizi. Tomēr vairums konferences dalībnieku pulcējās tradicionālās sekcijās.
Aplausi, smaidi un jautājumi pēc ziņojumiem liecināja, ka LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikas auditorijā, kur pulcējās alternatīvie dakteri, sanākuši domubiedri, kas jau iepazinuši cits citu. Piecgadīgs franču buldogs, kas pirms ārstēšanas daļēji paralizētās pakaļkājas šļūkājis pa zemi un nekontrolēti urinējis un smirdējis, bet tagad sveiks un vesels līdzīgi zaķim lēkšo gar Buļļupes krastu, bija viens no veterinārmediķes Eliko Bērziņas prezentācijas varoņiem. Kolēģiem par izbrīnu veterinārārste no Tallinas Olga Maksimova, stāstot par deviņgadīga balta pūdeļa ārstēšanu, atklāja, ka viņas pacients ne tikai izveseļojies, bet arī mainījis spalvas krāsu. Proti, kļuvis krēmkrāsains, kādi ir arī suņa vecāki. Savukārt veterinārārste Valda Sējāne no Sesavas pagasta, stāstot par liellopu ārstēšanu ar homeopātiskām zālēm, piebilda, ka viņai tās nācās lietot pēc negadījuma, kad govs viņu triekusi pret fermas betona sienu.
Bāriņtiesa aizrāda par risku
Homeopātiskās veterinārmedicīnas aizsācēju Latvijā Daci Tolpežņikovu šai medicīnas nozarei pievērsušas problēmas pašas bērnu veselībā. «Es neesmu pret klasisko medicīnu. Taču pirms diviem gadiem, kad ar plaušu karsoni slimo meitu atvedām no slimnīcas mājās, lai ārstētu ar homeopātiskām zālēm, piedzīvojām bāriņtiesas pārstāvju apmeklējumu. Mums pārmeta bīstamu izturēšanos pret bērnu. Bet pēc divām nedēļām meitene mūzikas skolā jau pūta oboju. Nav vienmēr jāgrūž antibiotikas ne cilvēkam, ne dzīvniekam,» pārliecināta D.Tolpežņikova. Viņa kopā ar vīru Juri šādu ārstēšanu apguvusi kursos britu pasniedzēju vadībā un praktizē jau vairākus gadus. Starp Alternatīvās medicīnas sekcijas klausītājiem bija arī studenti, kuri interesējās, kā būtu iespējams apgūt homeopātijas pamatus. D.Tolpežņikova atklāja, ka šādi trīs gadus ilgi kursi, kuros četras reizes gadā pa trīs pilnām dienām strādā speciālisti no Lielbritānijas, tiks organizēti arī turpmāk.
«Studentus mēs ņemam tikai no 3. kursa, bet eksāmenu homeopātijā viņi drīkst kārtot vien tad, kad iegūts veterinārmediķa diploms,» paskaidroja D.Tolpežņikova.
Pie homeopāta cer uz brīnumu
Veterinārmediķe Ilze Pētersone stāsta, ka visbiežāk pie alternatīvajiem veterinārārstiem pacienti tiek atvesti tad, kad citāda ārstēšana nav līdzējusi. «Otrā grupa ir tāda, kur dzīvnieku saimnieki paši izmanto homeopātiju, bet trešajā grupā ir klienti, kurus var pierunāt lietot kaut ko jaunu,» sacīja I.Pētersone. Homeopātijas piekritējs ir arī populārais mazo dzīvnieku ķirurgs Ģirts Drapče, kurš savā ziņojumā minēja, ka ar šādām zālēm operācijas laikā aptur brūces asiņošanu un viņam piecu vates tamponu vietā nepieciešams tikai viens.
Konferencē piedalījās arī pazīstamais zirgu uzvedības pētnieks uzņēmējs informācijas tehnoloģiju jomā Dmitrijs Šarafutdinovs, kurš ar efektīvu šiatsu masāžu, pēc J.Tolpežņikova vārdiem, piecēlis no miroņiem smagi slimu zirgu.
Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis sacīja, ka Alternatīvas medicīnas sekcija konferencē izveidota, jo daudziem kolēģiem ir interese par šīm ārstēšanas metodēm. «Es vairāk atbalstu tradicionālo medicīnu, taču ne tikai Latvijas, bet visas pasaules prakse pierāda, ka sekmes var gūt arī ar homeopātiskajām zālēm, masāžu un cita veida alternatīvo ārstēšanu,» piebilda dekāns.
Konferencē piedalījās vairāk nekā 400 veterinārmediķu, kas darbojās arī Produktīvo dzīvnieku veterinārmedicīnas, Mazo dzīvnieku veterinārmedicīnas, Zirgu veterinārmedicīnas, Pārtikas, dzīvnieku un vides drošības sekcijās. Notika arī meistarklases – praktiskās nodarbības ar aparatūru, kā arī uzstājās kolēģi, kas darbojas cilvēku medicīnā.
Līdzīgas konferences fakultātē rīko reizi divos gados, šī bija veltīta fakultātes 95 gadu jubilejai. I.Dūrītis spriež, ka simtgadu jubileja iznāk nepāra jeb «tukšajā» gadā. Taču, visticamāk, arī tās svinēšana tiks apvienota ar zinātnisko konferenci, lai būtu lielāks prieks un jēga visiem satikties. ◆
