Konsolidējas gan globālais alus tirgus vispār, gan atsevišķi lielākie tā spēlētāji; arī Latvijā aug dārgais gals.
Pasaulē ceturtais lielākais alus brūvētājs dāņu «Carlsberg» paziņojis, ka atlaidīs 2000 darbinieku jeb 15 procentu no visiem. Iemesls ir konsolidācija grupas iekšienē, ko diktē sevišķi neveiksmes Krievijas un Ķīnas tirgū, raksta «The Wall Street Journal». Pārstrukturēšanas programma nozīmē virkni pasākumu, ne atlaišanas vien, un tās mērķis ir 200–270 miljonu eiro ietaupījumi līdz 2018. gadam.
Iet uz dārgo
Kompānijas «jaunā slota» Cēss Harts, kas vadītāja krēslā sēdās pirms pieciem mēnešiem, intervijā «Bloomberg» stāsta, ka no Krievijas līdz šim gūta puse ienākumu, bet nu tās daļa sadilusi līdz 20 procentiem. «Carlsberg» Krievijā, kas ir trešā lielākā alus ražotāja valsts pasaulē un ceturtais lielākais «bairīša» noieta tirgus, ir vadošie brūvētāji. Alus pārdošanas apjoms trešajā ceturksnī vien Krievijā krities par 11 procentiem. Tam par iemesliem tiek minēts gan Rietumu un Kremļa sankciju karš, kas pasliktina vispārējo ekonomikas klimatu, gan rubļa straujā devalvācija un līdz ar to pirktspējas pasliktināšanās, gan valdības cīņa par alkohola patēriņa samazinājumu. Kā negatīvs faktors minēts arī konflikts Austrumukrainā. Austrumeiropā «Carlsberg» tirdzniecības apjoms trešajā ceturksnī krities par 16 procentiem, bet neto ienākumi pat par 30 procentiem līdz apmēram 230 miljoniem eiro. Galvenokārt tajā tiek vainotas valūtas kursu svārstības.
Trešajā ceturksnī «Carlsberg» neto zaudējumi bijuši 600 miljonu eiro apmērā, kas ir pamatīgs kontrasts pēc 280 miljonu eiro peļņas šai periodā pērn. Krievijas un Ķīnas zīmoli kopā sagādājuši 1,03 miljardus eiro zaudējumus. Krievijā «Carlsberg» pieder arī Latvijā pazīstamais zīmols «Baltika», kam tur pieder 38 procenti no tirgus. Kompānija jau pērn Krievijā par 15 procentiem samazināja ražošanas jaudu.
C.Harts «Bloomberg» stāsta, ka citviet Āzijā miestiņa noiets ir labs, kas daļēji kompensē iztrūkumu un vieš cerības. Tāpat kompānija maina biznesa stratēģiju nozīmīgajā Lielbritānijas tirgū, kur iecelta jauna vadība, notikusi biznesa pārstrukturēšana, un jaunā stratēģija ir iet uz dzērienu ražošanu sortimenta dārgajā galā līdzšinējās stratēģijas vietā, kas spieda uz apjomu.
«Carlsberg» grupā ietilpst arī Latvijas «Aldaris», Lietuvas «Švyturys–Utenos Alus» un Igaunijas «Saku». Akciju sabiedrības «Aldaris» valdes locekle Laura Krastiņa norāda, ka, skatoties starptautiski, katram noieta tirgum ir savas atšķirības, un pat divās blakus esošās valstīs tas var atšķirties. Piemēram, Latvija ir soli priekšā savām kaimiņvalstīm tieši tā saucamajā «craft beer» segmentā, kas veido nu jau ap 10 procentiem no kopējā alus tirgus Latvijā.
Viņa arī skaidro, ka «craft beer» alus ir jaunā tendence, kas pārņem visu pasauli, kā var spriest arī pēc «Carlsberg» stratēģijas pie britiem. «Iepriekš tika uzskatīts, ka šāda tipa alu var saražot vien mazās alus darītavas. Piemēram, ASV, no kurienes šāda alus mode ir atnākusi līdz Eiropai un izplatās pasaulē, šādas darītavas ir tik mazas, ka alus tiek ražots pat garāžās. Tomēr šobrīd arī lielās alus darītavas spēj ražot šādu alu, un tā ir nākotnes tendence.» Viņa gan vērtē, ka «diemžēl Latvijā ap 40 procentiem tirgus veido alus, kas pildīts PET pudelēs. Tas ir daudz, Igaunijā šis apjoms ir 30 procentu».
«Carlsberg» grupas biznesa rādītāji trešajā ceturksnī gan bijuši labāki par prognozēto, kas licis tās akciju cenai celties visstraujāk pēdējo piecu gadu laikā – palēciens pēc datu publicēšanas bija par 8,7 procentiem. Peļņa pirms ārkārtas posteņu atvilkuma bijusi 470 miljonu eiro, pārspējot 420 miljonu eiro iepriekš paredzēto. Tirdzniecības apjoms bijis 2,45 miljardi eiro, pārspējot 2,43 miljardu eiro rādītāju pērnvasar. Kompānija ziņo par plānu noturīgumu attiecībā uz šogad plānoto peļņu.
Tieši veikalu augstāko plauktu dēļ Krievijas tirgus tomēr nav galīgi zemē metams, vērtē Īrijas Pārtikas padome. Par spīti industrijas sabremzēšanai, tieši «craft beer» segments Krievijā turpina augt. Pēc Krievijas Alus darītāju asociācijas datiem, valstī darbojas 250 lielie brūži un vēl 263 mikro brūži. Tumšais alus «stout», aromatizētais lāgeralus un zema alkohola satura alus veido tikai piecus procentus no Krievijā pārdotā apjoma, tomēr šīs nišas labums ir patēriņa noturīgums arī krīzes laikā, jo attiecīgie patērētāji ir maksātspējīgāki. Īri norāda, ka alkohols Krievijā arī nav pakļuvis zem sankciju lāsta.
Darījums norūdzis
Tikmēr ir noticis alus industrijas 107 miljardu ASV dolāru vērtā megadarījuma oficiālais piedāvājums, kurā beļģu «AB InBev» paredzami pārņems britu un dienvidafrikāņu «SABMiller». Tas vienotā aktīvu grozā saliks tādus līdzšinējos konkurentus kā «Budweiser», «Corona», «Grolsch» un «Stella Artois», un turpmāk katrs trešais pasaulē nopirktais alus nāks no beļģu pārvaldībā esošā nozares granda.
Jaunais veidojums būtu tiks liels, ka kontrolētu 70 procentu ASV alus tirgus, tāpēc pretmonopola uzraugi ir prasījuši zināmu «SABMiller» sadalīšanu, lai darījums ietu cauri. Attiecīgi «SABMiller» 58 procentus apvienotās kompānijas ASV daļu pārdos konkurentam «Molson Coors», kas ar saviem zīmoliem (piemēram, arī Latvijā zināmo čehu «Staropramen») pazīstams arī Eiropā. Šis darījums ir 12 miljardu ASV dolāru liels.
WSJ ziņo, ka «Carlsberg» uzmanīgi seko konkurentu darījumam. Intervijā «Bloomberg» C.Harts komentē, ka nevēlams pārņemšanas piedāvājums no kāda konkurenta «Carlsberg» ir maz ticams, jo tās lielākais akcionārs ir fonds. Kompānija pati pagaidām pārņemšanas darījumus arī neplāno un koncentrējas uz iekšējo konsolidāciju. «Mēs nepārprotami raugāmies uz globālu konsolidāciju. Pašlaik esam interesantā fāzē,» saka C.Harts.
«SABMiller» publicējuši informāciju par tās darbinieku bažām par savām darbavietām. Topošie lielsaimnieki no Beļģijas ir teikuši, ka plāno 1,4 miljardu ASV dolāru ietaupījumus no darījuma izrietošās biznesa sinerģijas. Tas iekļauj tādas jomas kā inženiertehniskos risinājumus, ražošanu, pašu brūvēšanu un arī distribūciju. «AB InBev» pārstāvis «Bloomberg» sacījis, ka vēl nav iespējams aplēst iespējamo šādu pārmaiņu ietekmi uz darbavietām. «SABMiller» strādā ap 69 tūkstošiem darbinieku. Nav arī skaidrs, vai savu krēslu nezaudēs «SABMiller» pašreizējais šefs Alans Klārks, kas kompānijā nostrādājis 25 gadus.
Pagājušajā nedēļā līdz ar megadarījuma piedāvājuma formālo publiskošanu «SABMiller» nācis klajā arī ar nākotnes taupības plāniem. Līdz 2020. gadam ar ražošanas un pārvaldības procesu efektivizāciju domāts ietaupīt 1,05 miljardus ASV dolāru. Vēsture liecina, ka šādi darījumi parasti iet rokrokā ar darbinieku atlaišanām. Tā 2008. gadā, kad ar «InBev» un «Anheuser-Busch» saplūšanu radās «AB InBev», sinerģijas efekta radīšanai kopējais štats tika samazināts par 1400 darbiniekiem. Efektivizēšana industrijā ir spiesta lieta, jo līdz ar smalkā un līdz ar to arī dārgā gala tendenci grandi zaudē tirgus daļas mazākiem neatkarīgajiem alus zīmoliem.
Otrajā un trešajā ceturksnī «SABMiller» EBITDA peļņa palielinājās par pieciem procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu līdz 2,92 miljardiem ASV dolāru. Lielākais guvums bijis 11 procentu peļņas kāpums Āfrikā. Problēmas Eiropā sagādājusi pieaugusī konkurence Polijā un valūtas kursu svārstības. Pēdējā pusgada peļņas marža «SABMiller» bijusi 23 procenti jeb krietni zem potenciālo saimnieku 39 procentu rādītāja. ◆
