“Grūti ir ieiet vecās telpās, tas ir dārgi, un jāiegulda liels darbs. Strādājam trijatā, no pamatdarba brīvajā laikā, bez algotiem darbiniekiem, ar savu finansējumu, un citi mūs atbalsta. Esam maza, jocīga alus darītava “craft” jeb amatalus segmentā. Mūsu ikdiena ir “dauzīšanās” ar garšām – augļainām, skābām, saldām, rūgtām, pūdētām, dūmu, šokolādes, ogu. Alus darīšanas process – tie ir nebeidzami eksperimenti, pārsteigumi un radoši atklājumi.
Mums ir programma, kas izstrādā receptes, reversās osmozes aparāts ūdens attīrīšanai, fermenterus var vērot un regulēt mobilajā tālrunī. Mēs vienkārši esam trīs traki džeki, alus huligāni, kuri dara, ko grib un kas pašiem patīk, un šādā veidā pārvaram četrdesmitgadnieku krīzi.
Visi esam beiguši divas “augstskolas” – “Google” un “YouTube” –, savu stāstu sāk viens no SIA “Fermentum” biznesa partneriem Rimants Pavziniuks, vadājot mūs pa ražotnes telpām Jelgavas novada Valgundes pagasta Vītoliņos. Īrētajās telpās viss atrodas vienuviet – laboratorija, birojs, brūvētava, gatavās produkcijas noliktava.
Trīs vīri vienā laivā
Rimants sevi dēvē par vizionāru un mārketinga cilvēku. Viņš arī atbild par produktu izskatu, bet ikdienā Rīgā vada savu uzņēmumu, kas nodarbojas ar mārketingu, druku un tulkojumiem. Kristaps Stankus ir finansists un projektu pārvaldnieks, bet Ainars Rumjancevs – IT speciālists un pedagogs, kas atbild par ražošanu un izejvielu pasūtīšanu.
Rimants spriež, ka viņu panākumu atslēga meklējama apstāklī, ka katrs no viņiem pārstāv kādu alus brūvētāju grupu. To pavisam ir trīs – vieni ir mehāniķi, otri dzenas pēc jaunām garšām, bet trešie grib atkārtot kādu veiksmīgu alu.
SIA “Fermentum” ar meistaralus zīmolu “Hopalaa” šā gada maijā saņēma Jelgavas novada Uzņēmēju gada balvu nominācijā “Gada jaunais uzņēmējs”. Alus darītava izveidota nesen – tā sāka strādāt pagājušā gada decembrī.
Sākumā bija mazā alus darītava “Kalēju alus”, tapusi ar Eiropas Savienības projektu, finanšu institūcijas “Altum,” Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas Biznesa inkubatora un Jelgavas novada pašvaldības atbalstu.
“Hopalaa“– tas ir jautri
Jaunais zīmols “Hopalaa” tika prezentēts šā gada aprīlī. Tas radies, jo citu tautu pārstāvjiem bijis grūti izrunāt latviešu vārdu “kalējs”, turklāt gandrīz katrā valodā tas skan citādi. “Paldies “Kalējam” – tālāk dauzāmies, brūvējot priecīgo “Hopalaa”,” teic Rimants, piebilstot, ka vārda maiņa notikusi tieši pirms darītavas dalības starptautiskā meistaralus festivāla Rīgā.
“Cilvēkiem nosaukums “Hopalaa” asociējas ar prieku, bet burtu “H” it kā veido divi cilvēki, kuri, iedzerot alu, pasauli apgriež kājām gaisā. Tādi priecīgi apiņi, un la, la, la. Bet draugi un mūsu alus cienītāji, mūs satiekot, saka: “Hopalaa!”” turpina Rimants.
Alus ražotnes apmeklētāju reakcija uz vārdu “Hopalaa” gan esot visdažādākā – citi pārmet, ka aldari pārdevušies igauņiem vai pielien skandināvu tirgum, taču vārda pamatā ir angļu valodas vārds “hops” – apiņi, kas ir viena no svarīgākajām lietām alus brūvēšanā. Starp alus darītavām pat notiekot “apiņu medības”. Iesals tiek iegādāts Anglijā, Vācijā un mūsu pašu “Latraps”. Savukārt apiņi nāk no Austrālijas, ASV un Jaunzēlandes. Igauņi saka, ka esot ļoti labs nosaukums, bet atgādinot spāņu darītavu. Spāņi savukārt, ka nosaukums esot ļoti vācisks. Visi spēlējas ar asociācijām, bet atpazīst, Rimants raksturo zīmolu.
Spēks ir dažādībā
“Etiķetes mums zīmē multimākslinieks, jelgavnieks, kurš nevēlas reklamēties. Es viņam dodu tikai vīziju, izteiktu dažos vārdos, piemēram, moka, melns, piens, ozols, dedzinātie iesali. “Fruit Shake” pudeles etiķete ar laimu izvirzīta gada etiķetes balvai, tāpat arī “Stellar” alus bundžas dizains violeti melnajos perlamutra toņos izvirzīts iepakojuma dizaina gada balvai.
Pirmoreiz Latvijā piedāvājam alu melnā bundžā, turklāt 440 mililitru, nevis 500 mililitru kā parasti. Tas tādēļ, ka pokāla tilpuma “craft” alus glāzei puslitrs ir par daudz, bet 440 mililitri – pašā laikā. Šāds tilpums ir plaši izplatīts Skandināvijā un ASV,” uzsver R.Pavziniuks.
Produktu līnija “Clouds” jeb “mākoņi” ir dzeltenas krāsas alus ar rūgtumu, kam mīkstumu piešķir laktoze (piena cukurs), salds un tumīgs, ar kviešu iesala skābumu. Tumīgumu alum var iegūt arī ar auzu pārslām, bet skaistie aromāti tiek panākti ar apiņiem.
“Tas ir citas garšas alus, cita alus kultūra, kad alu nedzer, bet bauda. Ir mums arī “trakie” ali, kurus tirdzniecībā nelaidīsim. Vēlamies uzbrūvēt kūpināto alu no kūpinātā iesala, kam klāt pievienotas kadiķogas un rozā pipari. Ar steiku, habanero pipariem, kas kairina kaklu, ozolkoka čipsiem – tādas vīrišķīgas garšas,” Rimanta stāstu var izgaršot.
Pēc sadarbības partneru pasūtījuma uzbrūvēts smiltsērkšķu un lavandas alus. Uz pasūtījumiem izveidojusies liela rinda – viss laiks līdz aprīlim ir rezervēts.
“Fruit Shake Lime Edition” gatavošanā tiek izmantota tikai laima ārējā miziņa. Tad Rimants aicina iedomāties, kā trīs vīri pēc darba visu vakaru sēž un rīvē laimu. Pēc tam miziņas dezinficē alkoholā un pievieno alum, tās dod specifisku rūgtumu. Pirms laima bija greipfrūts, apelsīns, bet šobrīd ielikts gatavoties, lai būtu uz Ziemassvētkiem, ir alus ar mandarīnu.
“In the Forest” ir sarkans 6,4 grādu alus ar meža ogu garšu, “On the Beach” – ar mango, marakujas un greipfrūtu garšu. Savukārt “Nach Berlin” ir piemērots tādu kokteiļu jaukšanai, kam var pievienot sīrupu. Tas jādzer ledaini auksts.
Sāk virtuvē un garāžā
Ar alus darīšanu visi trīs biznesa partneri sāka nodarboties jau senāk – savās mājas virtuvēs un garāžās, līdzīgi kā citi mājražotāji, tikai alus nozarē viņus dēvē par mājbrūvētājiem, skaidro Rimants. Vēl tagad Valgundes bijušās saldējuma ražotnes telpās, kur iekārtojusies daļa alus ražotnes, aplūkojams arī garāžas variants – simtlitrīgie katli.
Kāda ir uzņēmēju ikdiena, ja visi ir trīs aizņemti savos pamatdarbos? R.Pavziniuks stāsta, ka alus darītavā galvenās darba dienas pārsvarā ir sestdienas, bet nereti viņi ierodoties arī ap pulksten 17–18, pēc pamatdarba. Iznākot strādāt arī līdz diviem trijiem naktī.
Visu trīs uzņēmēju – Rimanta, Kristapa un Ainara – aizrautības līmenis ir augsts – sākt tukšā vietā, no nekā, bez naudas. Sākumā zināts tikai trīs veidu alus – gaišais, tumšais un nefiltrētais –, bet laika gaitā atklāta plašā alus pasaule – ap 130 alus stili. Mums Latvijā pazīstamāks un ierastāks ir “lager” tipa alus, bet šie trīs vīri gatavo citādu – eila tipa alu.
“Protams, ir bailes, bet mēs tās pārvaram. Mērķi mums ir tāli un augsti. Un tie vairs nav tikai sapņi, bet darba plāns,” atklāj Rimants, turpinot stāstīt, ka katram no mājbrūvētājiem jau bijusi kaudze ar dažādās izstādēs iegūtiem diplomiem un hobijs sasniedzis tādu līmeni, ka vīri sākuši domāt – kādēļ gan to nepārvērst par biznesu. Viņu ģimenes gan smejot, ka bizness ir tad, kad naudu nes mājās, bet trijotne visu iegulda ražošanā, kur iekārtas un aprīkojums ir dārgs.
Klientu atsauksmes silda sirdi
“Mums, alus darītājiem, sezona ir citāda, ačgārna. Maijā pārdošanas apjomi krītas. Jūnijā, kā paliek silts, sāk augt, jo cilvēki pērk alu un dodas pie dabas, bet septembrī pilsētā atgriežas dzīvība,” stāsta aldari.
“Hopalaa” alus Jelgavā nopērkams un nogaršojams klubā “Melno cepurīšu balerija” un veikalā “db daba”, kā arī dažādos klubos un bāros Rīgā. Taču pieprasījums pēc šī alus ir tik liels, ka aldari nespēj pieražot – pašreizējā jauda ir deviņas tonnas mēnesī, tādēļ alus cienītājiem atliek paļauties uz veiksmi.
Starp citu, viena no “craft” kultūras iezīmēm ir kopīga nogaršošana un dalīšanās ar fotogrāfijām sociālajos tīklos, atsauksmju publicēšana, par ko aldariem ir prieks. “Lielākā atzinība ir tad, ja klienti gaida pie veikala, gaida jaunumus. Pozitīvas atsauksmes silda sirdi,” atzīst Rimants.
Un “craft” alus cienītāju sabiedrība ļoti gaida jaunumus, grib pēc iespējas ātrāk dalīties savās garšas sajūtās, meklē atšķirības. “Hopalaa” rīko arī ekskursijas, degustācijas, ballītes.
Paplašinās, lai ražotu vairāk
R.Pavziniuks piebilst, ka viņu alus darītava ir arī tā dēvētā “čigānu brūvētava”, kas pēc pasūtījuma ražo un pilda citu zīmolu alu – “Hypnos”, “Odu Brewery”, “Barda” u.c. Plānota sadarbība ar jaunu mazo alus darītavu Zviedrijā – arī tas ir veids, kā paplašināt tirgu.
Pašlaik alus darītava Valgundē paplašinās, tās jaudu paredzēts dubultot. Jauda no deviņām tonnām mēnesī augs līdz 18–20 tonnām vasaras mēnešos. Remontu vīri veic paši – betonē, flīzē. Ielikti jauni vārti, iegādāts elektrokārs. Nākotnē plānots pieņemt arī algotus darbiniekus.
Tiek rīkoti arī “Hopalaa” simpoziji alus darītājiem, lai celtos Latvijas aldaru kopējais līmenis. “Katrai mazajai alus darītavai iziet pasaulē ir grūti, bet “Latvian Craft Beer” vēl neeksistē – tas ir jāveido. Mēs gribam pelnīt, lai mūsu stāsts ir biznesa veiksmes stāsts,” tā Rimants.
