Vārdadiena šodien ir nepopulāru, bet skaistu vārdu īpašniecēm – Amandām, Amantām un Kaivām. Par jelgavnieci Amandu Greiškalni varētu teikt, ka viņas personība ir tikpat savdabīga kā vārds.
Vārdadiena šodien ir nepopulāru, bet skaistu vārdu īpašniecēm – Amandām, Amantām un Kaivām. Par jelgavnieci Amandu Greiškalni varētu teikt, ka viņas personība ir tikpat savdabīga kā vārds. Arī viņa pati to neapstrīd.
Uz savas meitas vārda devēja godu pretendējuši abi vecāki kopā, par galveno iemeslu izvēlei minot vārda īpatnību. Taču, kā stāsta pati vārda īpašniece, bērnībā viņai ir gribējies, lai viņu sauktu Dace vai Līga, jo tādi vārdi bija lielākajai daļai meiteņu. Tagad viņa saka:
– Paldies Dievam, ka mani tā nesauc!
Gaviļniece teic, ka visi tuvie cilvēki viņu dēvē par Ammi; ja kāds nosauc par Amandu, izklausoties atsvešināti.
Amanda lasījusi, ka šā vārda īpašnieces esot ar sarežģītu raksturu, tādēļ grūti ar viņām sadzīvot. Pati viņa tam pilnībā piekrīt. Te arī jāmin Amandas mīlulis – kaķis –, ko tētis pirms 11 gadiem vārdadienā uzdāvinājis. Melnā runča raksturs un agresīvā uzvedība ir pieņemama tikai viņa saimniecei, jo tas esot «amandās» iegūts.
Vārdadienas nekad netiekot īpaši svinētas, jo traucē telpu trūkums – diez vai to labi varētu darīt dzīvoklī, kuru no visām pusēm uzmana kaimiņi. Ar šo svētku dienu Amandai vairāk asociējas mammas sagatavotās garšīgās vārdadienas brokastis un rozes, kas gaviļniecei ir vismīļākie ziedi.
Šogad pēc vidusskolas beigšanas Amanda gadu palika atpūsties un kārtīgi pārdomāt nākotnes ieceres. Kā izrādās, vidusskolā viņa ir dzīvojusi savu iedomu un sapņu pasaulē, kas nu, sastopoties ar dzīves realitāti, sabrukusi. Kaut arī šajā dzīvē pavadīts tikai 18 gadu, Amanda jau ir piedzīvojusi, ka viss ļaunais katram nāk atpakaļ. Tagad viņa jūt vēlēšanos cilvēkiem darīt labu, tādēļ ir nolēmusi studēt psiholoģiju. Izglītības lietās viņu gan tracina tas, ka tik ļoti liela nozīme ir naudai:
– Tas ir stulbi, ja tu gribi mācīties un nevari to darīt tikai tāpēc, ka tev nav naudas.
Par savu lielo mīlestību Amanda uzskata mūziku. Tā kā viņa ir mācījusies skolā ar mūzikas novirzienu, bez tās dzīvojusi nav nekad. Vēl joprojām nav zudusi vēlēšanās kārtīgi iemācīties ģitārspēli. Traucē vienīgi uzņēmības trūkums.
– Es katru vakaru eju gulēt ar domu, ka rīt sākšu dzīvot citādi, taču no rīta atkal atgriežos iepriekšējā ritmā, – atzīst Amanda.
Lai arī bieži iznāk, ka dzīvots ir tikai šodienai, gaviļniece vēlētos dzīvot tā, lai nebūtu jānožēlo neviens mirklis. Amanda domā, ka arī šī vārdadiena, aizvadīta draugu pulkā, sagādās tikai patīkamus mirkļus.
