Lai iepazīstinātu sevi ar citiem, satiktu iespējamos sadarbības partnerus un uzklausītu vērtīgu pieredzi, Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centrā (ZRKAC) uz savu ceturto kontaktbiržu pulcējās vairāk nekā 60 mājamatnieku un mājražotāju no visas Zemgales. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka iecere savu mērķi sasniedz – mājražotāji atrod aizvien jaunus tirgus un palīdz cits citam.
Amatnieki, rokdarbnieki un mājražotāji ne tikai no tuvējiem novadiem, bet arī Jēkabpils, Tērvetes, Vecumniekiem, Dobeles, Kokneses un citviet apmeklētāju priekam bija sarūpējuši krāsainus adījumus, koka izstrādājumus, rotas, priekšautus, auduma lelles, linu darinājumus, Ziemassvētku rotājumus, sveces, sierus, ievārījumus, dažādus našķus un citus pašu rokām gatavotus darbiņus, kas pirmssvētku laikā lieti noder arī dāvanu maisam.
Atzīst, ka neprot pārdot
Piemēram, Sarmīte Poša no Aknīstes atvedusi pašas gatavotus svētkiem noformētus ievārījumus un dārzeņu čatnijus, kuru burciņām pievienota recepte, kā arī augļu sukādes.
«Šo produkciju piedāvāju iegādāties tikai šogad, jo nav citas nodarbošanās – jādzīvo no sava dārza. Pirms tam uz tirgu braucu ar adījumiem. Taču dažreiz nostāvi visu dienu, bet nesanāk nauda pat degvielai, ar ko tikt mājās. Kaltētus augļus tomēr vairāk pērk,» ievērojusi Sarmīte. Tomēr līdz šim viņa ar pašas dārza produkciju tirdziņos, kur var bieži sastapt mājražotājus un mājamatniekus, nav piedalījusies. «Pagaidām tikai ražoju, jo esmu pārāk klusa – man nav pārdevējas talanta, kaut esmu arī mācījusies uzņēmējdarbību,» savu «trūkumu» atklāj S.Poša, cerot, ka Jelgavas kontaktbirža palīdzēs atrisināt šo problēmu.
Savukārt Inta Bendrupa ar meitu Sintiju no Sesavas ieradušās, lai iepazīstinātu ar sevi. «Jelgavā esam diezgan maz tirgojušās – lielākoties braucam uz citiem tirgiem. Iespējams, izdosies kooperēties ar kādiem pārtikas ražotājiem, kuriem mūsu groziņi varētu noderēt kā iepakojums,» atzīst Bendrupas, kas aptuveni gadu mājās pin dažādus skalu grozus. Galvenā pinēja gan ir mamma. «Nejauši nokļuvu tādā vietā, kur man parādīja, kā to dara, iepatikās, un tā lieta aizgāja. Pinu saskaņā ar garastāvokli un pēc vajadzības – ja dodamies uz tirgu, vajag taču, ko pārdot,» teic Inta. Viņa stāsta, ka vienu sīpolu groziņu var sapīt 15 minūtēs, taču pirms tam jāveic lieli priekšdarbi. Piemēram, skalus mājamatnieces gatavo pašas – iegādājas speciālu priedi, ko gaterī sazāģē dēļos, un pēc tam kaimiņš ar īpašu aparātu tos sastrādā vajadzīgajā materiālā. Šis kaimiņš kļuvis par Intas un Sintijas lielāko sadarbības partneri, jo viņi arī kopā dodas uz tirgiem. Savukārt uz Jelgavas kontaktbiržu sesavnieces bija atvedušas vīra gatavotās koka karotes un īpašus dēlīšus ar mērvienībām kā no senas pavārgrāmatas.
Pērn lelles, šogad pārtika
I.Bendrupas produkcija līdzīgi kā citu tuvākās apkārtnes amatnieku un mājražotāju darinājumi nopērkami arī jaunatklātajā biedrības «Pārtikas amatnieki» veikalā Jelgavā, kas ir vēl viena iespēja atrast noieta tirgu, atzinīgi vērtē ZRKAC Uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone. Taču arī kontaktbirža ir sevi attaisnojusi un būs turpmāk noderīga.
«Mājamatnieki un mājražotāji atrod sev jaunus klientus, kā arī sadarbojas kopā pa diviem, trim. Daudziem decembra plāns jau ir tik pilns, ka grūti atrast laiku šim pasākumam,» gandarīta L.Miķelsone. Viņa novērojusi, ka katru gadu mainās arī mājražotāju piedāvājuma akcenti. Piemēram, pērn aktuālas bija auduma lelles, bet šogad sarosījušies pārtikas amatnieki. Līdzīgi notiek ar pasākuma tēmas un ekspertu izvēli. Paužot savas vēlmes, to nosaka paši dalībnieki, piebilst ZRKAC pārstāve. ◆
