Pēdējā laikā aizvien vairāk dzird runājam, ka veselības aprūpei draud nopietna krīze.
Pēdējā laikā aizvien vairāk dzird runājam, ka veselības aprūpei draud nopietna krīze. Ārstniecības iestādes nespēj izdzīvot ar valsts piešķirto finansējumu. Zaļenieku ambulance mācās iztikt saviem spēkiem.
Ārstniecības iestādes sadzīvo labi
Zaļenieku pagastā ir divas ārstniecības iestādes un abas sekmīgi darbojas, tikai katra sevi uztur citādā veidā.
Pirms trim gadiem Zaļenieku ambulance tika reģistrēta kā pagasta pašvaldības bezpeļņas uzņēmums «Zaļenieku pagasta ambulance», kas iztiek ar pašu pelnītu naudu un finansējumu, ko valsts piešķir uz vienu iedzīvotāju gadā. Otra ārstniecības iestāde pagastā ir Ūziņu feldšerpunkts, kam rajona slimokase piešķir līdzekļus, bet pārējos izdevumus – apkuri, transportu, remontdarbus un citus – finansē pagasts. Šogad Zaļenieku pagasts no sava budžeta veselības aprūpei, proti, Ūziņu feldšerpunktam, piešķīris divus tūkstošus latu, neskaitot malku un remontu. Pagasta priekšsēdētājs Ojārs Briedis apgalvo, ka feldšerpunkta mediķi ir nodrošināti arī ar transportu mājas vizītēm. Tāpat kā ambulancē, arī Ūziņos darbojas zobārstniecības kabinets.
«Nesaprašanās starp abām ārstniecības iestādēm nerodas, jo Zaļenieku pagasts ir samērā liels, tas sadalīts četrās nodaļās, tādēļ darba pietiek visiem,» skaidro O. Briedis. «Ambulances vadītāja Ilze Karlsone un feldšerpunkta vadītāja Ausma Karvāne ir vienojušās, ka Ūziņu feldšerpunkts apkalpo otrās un trešās nodaļas iedzīvotājus, savukārt ambulance – centru un ceturto nodaļu.»
Risks attaisnojas
Kad pirms trim gadiem pagastā mainījās vadība, Zaļenieku ambulance nolēma kļūt par iestādi, kas pati sev pelna naudu un pati rīkojas ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem, tādējādi uzņemoties lielu risku.
«Mēs nolēmām, ka paši varētu tikt galā, neprasot neko vairāk kā tikai valsts piešķirtos līdzekļus. Ja paši labāk strādāsim, arī naudu vairāk nopelnīsim, būs iespējams cilvēkiem sniegt kvalificētāku palīdzību, iegādāties modernāku aparatūru. Tādēļ esam ieinteresēti, lai cilvēki nāktu ārstēties pie mums. Jo vairāk ļaudis braukā pie citiem mediķiem, jo ambulancei mazāk paliek naudas,» stāsta vadītāja Ilze Karlsone.
Ambulance apkalpo nedaudz vairāk kā 1500 pagasta iedzīvotāju. Un naudasmaciņu, kas pienākas Zaļenieku ambulancei, netur rajona slimokases direktors Jānis Vērzemnieks, bet tas ir pašas ambulances ziņā.
«No daktera Vērzemnieka puses tā ir liela pretimnākšana, un mēs esam kā eksperiments. Valsts piešķirtos līdzekļus izmantojam lietderīgi. Nesen iegādājāmies savu transportlīdzekli, zobārstniecības iekārtu, sildītājus,» stāsta daktere Karlsone. «Mūs drīkst «traucēt» rītā, vakarā, naktī, un mēs būsim ieinteresēti palīdzēt. Gultasvietas izmaksas slimnīcā ir stipri dārgas, tādēļ esam ieinteresēti cilvēkiem sniegt maksimāli efektīvāku medicīnisko palīdzību pēc iespējas īsākā laikā, lai slimnīcās būtu jāguļ tikai pašā nepieciešamākajā gadījumā,» uzskata Ilze Karlsone.
Zaļeniekos dzīvo un mācās arī cilvēki, kas pierakstīti citā pagastā vai pilsētā. Viņus ārstējot, mediķi vāc «punktus» un pelna ambulancei naudu, ko pārskaita no iedzīvotāja pieraksta vietas ambulances kontā. Agrāk arī Zaļenieku ambulance strādāja pēc kapacitātes principa, kad iestādei pārskaitīja noteiktu naudas summu, ar ko vajadzēja apmaksāt visus komunālos pakalpojumus, nodrošināt darbiniekiem algas. Tagad pierādījies, ka iestāde pati par sevi spēj gādāt.
Cilvēki rūpējas par veselību
Ambulance telpas īrē no Zaļenieku lauksaimniecības skolas. Iedzīvotājus apkalpo sava pagasta cilvēki – pediatre Maruta Bērziņa, terapeite Ilze Karlsone, feldšere Sarmīte Švēde, kas beigusi arī masieru kursus, četrreiz nedēļā pēc iepriekšēja pieraksta var apmeklēt zobārsti Natāliju Hišovu. Zobārstam tiek maksāta «cietā alga», un par sniegto pakalpojumu naudu pērk zobārstniecības materiālus un instrumentus.
Tagad Ilze Karlsone mājās audzina bērniņu, dakterei Bērziņai un feldšerei ir liela slodze, darbs bieži vien beidzas pēc deviņiem vakarā.
«Pēdējā laikā cilvēki ir atskārtuši, ka pie ārsta jānāk laikus. Divreiz gadā pagastā rīkojam profilaktisko apskašu dienas. Tagad vienā profilaktiskās apskates dienā nemaz visi gribētāji pie ārsta nevar tikt, jo ir rindas,» saka Sarmīte Švēde.
Ambulances pacientiem pieejamas dažādas procedūras, kvalitatīva masāža, kardiogrammas veikšana un tūlītēja rezultātu noteikšana, arī analīzes iespējams izdarīt tepat, nebraucot uz Jelgavu.
Ilze Karlsone atzīst, ka Zaļenieku pagastā bērnu dzimstības līmenis vēl joprojām ir zemāks par cilvēku mirstības līmeni. Pagastā vidēji dzimst 15 – 20 bērnu gadā.
