Pirms sešiem gadiem ASV notika tiesas process, par kuru runāja teju ikvienā televīzijas tiešraidē, sarunu šovā, radio pārraidēs, laikraksta slejās un interneta komentāros. Tolaik 25 gadus vecā Antonija tika nosaukta par Amerikā nīstāko mammu, jo bija aizdomas, ka viņa nosmacējusi savu divus gadus veco meitu Kailiju. Apsūdzības uzrādītāji teica, ka meitiņa noslepkavota, jo bērna dēļ māte vairs nav varējusi turpināt savu ballīšu dzīvi. Epitetu par sliktāko mammu Antonija izpelnījās, jo jau pirmā mēneša laikā, kad meita bija pazudusi, devās uz naktsklubiem un taisīja tetovējumus. Kailijas mirstīgās atliekas pusgadu pēc viņas pazušanas tika atrastas kādā mežā vairāk nekā simt kilometru attālumā no viņas mājām.
Antonijai bija dažādas versijas par meitas nāvi – sākotnēji viņa apgalvoja, ka Kailiju nolaupījusi auklīte, tad – ka meita noslīkusi baseinā. Apsūdzība uzskatīja, ka Antonija meitu nosmacējusi, izmantojot hloroformu un santehnikas līmlentu. Viņas datora meklēšanas vēsture rādīja, ka sieviete meklējusi informāciju par hloroformu, savukārt kāds redzējis sievieti ievietojam bagāžniekā līķi. Taču tiešu sievietes saikni ar slepkavību pierādīt nevarēja un zvērinātie lēma, ka sievieti nevar atzīt par vainīgu slepkavībā, vien melošanā policijai. Sods par šādu slepkavību, pēc Floridas štata likumiem, ir nāves sods.
Izmeklēšanas laikā sieviete neizmantoja iespēju sevi publiski aizstāvēt, viņas sakāmais bija dzirdams tikai tiesā. Tagad, sešus gadus pēc sprieduma, sieviete aģentūrai AP atklāj, ka naktīs guļ labi un viņu neinteresē citu domas par viņu. «Es savu sodu izcietu jau, pirms tika paziņots tiesas spriedums. Cilvēki mani atzina par vainīgu pirms tiesas dienas. Vispirms sods, tad tikai spriedums,» viņa saka. Jautājumā par noslīkšanas apstākļiem viņa saminstinās: «Katram ir sava teorija, es nezinu. Nevaru pateikt, kā bija.»
