Amerikāņi ir pārsteigti paši par sevi: noticis sen nepiedzīvots brīnums – pirms dažām dienām valsts prezidenta vēlēšanas iztikušas bez konfliktiem, lēmumu un balsu skaita apstrīdēšanas, kā tas bija pagājušajās vēlēšanās pirms četriem gadiem..
Amerikāņi ir pārsteigti paši par sevi: noticis sen nepiedzīvots brīnums – pirms dažām dienām valsts prezidenta vēlēšanas iztikušas bez konfliktiem, lēmumu un balsu skaita apstrīdēšanas, kā tas bija pagājušajās vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad kašķis par balsu skaitīšanu nonāca pat tiesā un galīgo balsošanas rezultātu paziņošanu paildzināja par vairāk nekā mēnesi. Turklāt arī zaudējušais ASV prezidenta kandidāts demokrāts Džons Kerijs ar zobiem un nagiem necentās ķerties pie pēdējā salmiņa, bet ar godu paziņoja par savu sakāvi un apsveica konkurentu republikāni Džordžu Bušu ar uzvaru. Šajā ziņā Latvijas politiķiem no amerikāņu kolēģiem vēl daudz kas jāmācās, jo pie mums tie, kam kādu brīdi rokās bijuši varas groži, savu sakāvi nevēlas atzīt, un, ja likumīgiem spēkiem neizdodas nomelnot savus konkurentus, tad tiek izmantoti daudz zemiskāki līdzekļi, sākot no kompromātu vākšanas (izmantojot visus līdzekļus) līdz pat apmelošanas kampaņām plašsaziņas līdzekļos. Daži ir gatavi pārdoties vai pašam nelabajam, lai tikai atriebtos tiem, kas nelaikā pārskrējuši pāri viņu ceļam uz varas virsotnēm.
Bet nu atgriezīsimies pie ASV prezidenta vēlēšanām. Buša uzvaru tajās diez vai varētu nosaukt par negaidītu ieilgušās intrigas atrisinājumu, jo pēdējā laika notikumi ne reizi vien ievirzījušies republikāņu kandidātam par labu. Kaut vai salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām informācijas līdzekļos parādījās kārtējais Osama bin Ladena paziņojums, ka Amerika jau drīzumā var sagaidīt jaunus uzbrukumus no viņa piekritējiem, un kurš gan cits, ja ne Bušs, var turpināt pretterorisma programmu. Kerijs pēc šāda paziņojuma iemantoja vien kādu mīnus punktu, jo nebūt nebija tik aktīvs kā Bušs cīņai ar terorismu, turklāt viņa atbalstītāju vidū ir ne viens vien “melnīgsnējās tautas” pārstāvis.
Tieši tāpat Amerikas tautas izvēli komentēja arī Džordžtaunas (ASV) universitātes latviešu izcelsmes profesors Juris Vīksniņš. Viņš neslēpa, ka ASV pilsoņi, nereti domājot par savām bailēm no terorisma un 11. septembra atkārtošanās, aizmirst faktu, ka prezidentam jāveic vēl citi pienākumi, ne tikai jāvada cīņa ar teroristiem.
Attiecībā uz ārpolitiku, kas varētu interesēt arī Latviju, nekādas izmaiņas speciālisti neprognozē. Jāsaka godīgi, ka nekas īpaši nebūtu mainījies, ja pie varas tiktu Kerijs, jo abiem kandidātiem šajā jomā ir līdzīgi uzskati. Un galu galā neesam jau lielvalsts, lai tādai nācijai kā amerikāņi būtu ļoti tālejoši plāni pret zemes pleķi pie Baltijas jūras. Taču, no otras puses, nākotnes sakaru attīstīšanā labāk noderēs Bušs, kaut vai tādēļ, ka šo politiķi ar mūsu valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu saista draudzīgas attiecības.
Izrādās, Latvijas iedzīvotāji (vismaz valdošās elites pārstāvji) nebūt nav vienoti ar amerikāņiem savos uzskatos. Ja par šiem diviem kandidātiem balsotu Latvijā, tad uzvaras laurus plūktu Kerijs – tā vismaz izriet no neoficiālas balsošanas ASV vēstniecības Latvijā rīkotajā pieņemšanā. Arī citās Eiropas valstīs Bušs daudziem nav simpātisks. Laikam jau tieši savas pretterorisma programmas un uzskatu dēļ. Bet, kas vienam labs, otram var arī nederēt, tāpēc kritizēt amerikāņus par viņu izvēli būtu netaktiski. Varbūt pienāks brīdis, kad paši varēsim izvēlēties savas valsts reprezentatīvo personu un vēlēt valsts prezidentu, bet tikmēr atliek nolūkoties, kā citi dodas pie urnām, izšķirot savas valsts politisko virzību.
