Apsolītā zeme, Jaunā pasaule – kā tik kurš nav apzīmējis Ameriku.
Apsolītā zeme, Jaunā pasaule – kā tik kurš nav apzīmējis Ameriku. Ar divām ciemu reizēm mēneša garumā, kas paskrien vēja spārniem, pietiek, lai formulētu savu attieksmi. Taču ir daudz par maz, lai teiktu: jā, es pazīstu tālās zemes norises, izprotu tās procesus, saskatu likumsakarības. Tam vajadzīgi gadi. Ciemu reizēs uzkrājam vien piedzīvojuma mirkļus. Šoreiz – no miljonu pilsētas Čikāgas un tuvējās apkaimes, kur jūliju, ciemojoties pie māsas Ivetas, pavadīja jelgavnieks Jānis Vilnis.
Atsevišķos avotos Čikāgu atzīst par visstraujāk augošo pilsētu pasaulē. Vēl pirms nepilniem 200 gadiem šai vietā starp retiem koku puduriem viļņojusi purvāju zāle. Mičiganas ezera savienošanai ar Misisipi (ļauj nokļūt līdz Klusajam okeānam) bijusi izšķiroša nozīme, kāpēc indiāņu ciems simts gados izvērties par pasaules lielpilsētu, kur kopā ar priekšpilsētām dzīvo vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku.
Pilsētas nosaukumam tā īsti neesot izskaidrojuma.
Savulaik tā saucies indiāņu ciems, kas tulkojumā no indiāņu valodas nozīmē kaut ko lielu un stipru. Tolaik vienīgais stiprums šai vietā bijuši sulīgie meža ķiploki.
Tagad tās varenums varētu būt pati pilsēta.
