Sveicieni vārdadienā visām Zeltītēm un Andiem! Andis Pļavenieks par savu dzimto pusi sauc Bauskas rajona Īslīci, tur dzīvo viņa vecāki, ir saimniecība, un turp brīvdienās dodas arī pats gaviļnieks.
Sveicieni vārdadienā visām Zeltītēm un Andiem!
Andis Pļavenieks par savu dzimto pusi sauc Bauskas rajona Īslīci, tur dzīvo viņa vecāki, ir saimniecība, un turp brīvdienās dodas arī pats gaviļnieks. Taču ikdienā Andi var satikt «Astarte nafta» jaunajā benzīntankā, kur ir viņa darbavieta. Tā kā puisis jau iepriekš ir strādājis līdzīgā profesijā, viņam neesot grūti pierast pie darba maiņās. Viņš ir novērojis to, ka jelgavnieki un baušķenieki ir atšķirīgi: «Jelgavā cilvēki ir pilsētnieciskāki, bet Bauskā – vienkāršāki, atklātāki, labprāt grib parunāties un izkratīt sirdi.»
Brīvajā laikā Andis mācās angļu valodas kursos un dejo kultūras nama kolektīvā «Dejotprieks». Andim jau bija dejotāja pieredze, jo viņš Bauskā dejojis tehnikuma kolektīvā un Jelgavā nemaz nebija plānojis šo vaļasprieku atsākt. Taču iznāca tā, ka, gatavojoties Rīgas jubilejas dziesmu un deju svētkiem, «Dejotpriekam» vēl bija vajadzīgi puiši. «Tā mani ievilka, un jau Rīgas svētkos iedzīvojos kolektīvā,» viņš saka.
Vārdu kalendārā par Andi ir rakstīts tā: viņš var būt nelabojams meitu mednieks. Par šo teikumu Andis viegli pietvīkst un pamāj ar galvu. Taču, kad tad dejot un mīlēt meitenes, ja ne jaunībā?
