Jelgavas mēra kandidātu Andri Rāviņu (ZZS) intervē Inga Karlinska un Armands Jēgermanis.
– Sabiedrībā pastāv mīts, ka pilsētas mērija izveidojusi ko līdzīgu interešu klubam «tikai savējiem un nevienam citam»…Jautājums – par kādām sfērām runājam. Uzņēmējdarbībā varam redzēt visplašāko spektru – daudz vairāk nekā jebkur citur. RAF teritorijas apgūšanā strādā 15 uzņēmumu, ir AKG, «Evopipes»… Ja runā par uzņēmējiem, tur pašvaldības atbalsta vispār nav. Tika atrasts risinājums par nekustamā īpašuma nodokļa atlikšanu «Nordic Properties», ja to var uzskatīt par palīdzību… Te jārunā par konkrētām lietām.– Kā, būdams kandidāts uz vēl vienu termiņu mēra amatā, varat garantēt iedzīvotājiem, ka pārstāvēsiet viņu, nevis, piemēram, kāda uzņēmēju kluba, kura biedrs esat, intereses?Mana saikne ar uzņēmējdarbību bija tik vien kā divi gadi bankas pārvaldnieka amatā pirms astoņiem gadiem. Domāju, domes priekšsēdētāja amatā esmu pierādījis, ka mana darbība vērsta uz pilsētas attīstību un izaugsmi.– Kā pašvaldība var piespiest īpašniekus sakopt savus īpašumus, kas bojā pilsētas skatu?Mūsu rīcībā ir divi instrumenti – Pašvaldības policija un būvinspektori, kuru uzdevums ir pārbaudīt, aicināt īpašniekus sakārtot īpašumus. Darbs nav tik vienkāršs, jāatrod īpašnieks, bieži vien īpašums pārdots, nekārtojot formalitātes…– Bijušajai sēklu fabrikai, piemēram, īpašnieks zināms, bet notiek nelikumīgi nojaukšanas darbi?Tas jājautā būvinspektoriem, ko viņi darījuši, cik tālu tikuši. Mums bija mocības ar nepabeigto deviņstāvu namu RAF dzīvojamā masīvā. Nekur tālu šajā lietā netiekam, jo ir daudz iekšēju strīdu, tiesu darbi…– Vai uzskatāt, ka pašvaldības struktūrās nav nevienas liekas štata vietas?Negribētu apgalvot, ka nav nevienas. Tikko pabeigts kārtējais ISO standarta sertificēšanas modelis, un auditā nav neviena aizrādījuma, līdz ar to teikt, ka ir lieli štata vietu pārpalikumi… tā nav. Situācija tieši budžeta ziņā mainās ļoti strauji, un šodien atlaišana nebūt nav tas pareizākais risinājums. Ne velti bija ļoti liels algas samazinājums, vidēji 15 procentu, dažiem pat 25. Ļoti iespējams, ka pēc budžeta grozījumiem samazinājums būs jāturpina.– Vai varat kliedēt mītus un skaidri atbildēt – vai SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis ir jūsu radinieks?Nav.– Ar ko skaidrojat «mīksto» attieksmi pret NĪP vadību – pēc mēģinājuma nepamatoti iekasēt milzīgas summas un nekārtībām arhīvā uzņēmuma valdes loceklis turpina strādāt…Redzat, vienmēr jāizvērtē pieļautās kļūdas pret darbiem, kas paveikti. Un tajā brīdī mans lēmums bija tāds.– Vai var uzskatīt par lietderīgu līdzekļu izlietošanu, katru gadu vienās un tajās pašās vietās lāpot bedrītes?Naudas summas, kas nepieciešamas, un tās, kas pieejamas, ir nesamērojamas. Astoņos gados esam kapitāli saremontējuši vairāk nekā 25 kilometrus ielu. Tām, kurām mainīts plānojums, virskārtu var mainīt tikai pēc kapitālā remonta, bet mums jāstrādā ar pieejamajiem līdzekļiem.– Kā rāda šā gada piemērs, bedrīšu lāpīšanas izmaksas var būt trīs reizes zemākas nekā citus gadus. Vai no tā nevar secināt, ka iepriekš maksāta «uzpūsta» cena?Tā tas ir visās jomās, cenas strauji kritušās.– Vai strikti sekojat līdzi garantijas laikiem un liekat novērst trūkumus?Jā, piemēram, Raiņa ielā – neļāvām likt pēdējo kārtu, tās, kur bija problēmas, vajadzēja pārtaisīt, arī Brīvības bulvāris joprojām nav pieņemts… Kvalitāte ir pamatu pamats.– Kādēļ Jelgavā apkures izmaksas ir vienas no augstākajām valstī?Ražošanas tarifs ir kāds piektais no augšas. Veikts liels darbs, īpaši Pārlielupē – uzbūvēta katlumāja, nomainītas trases, un zudumi no 44 procentiem samazināti vairāk nekā divas reizes. Svarīga būs arī koģenerācijas staciju palaišana, un domāju, ka nākamajā sezonā tarifs būs krietni zemāks.– Kāds bija Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma iznomāšanas iemesls nepieredzējušai firmai? Ko no tā ieguva iedzīvotāji?Mums bija jāatiet no maksātnespējīgā uzņēmuma, tika gatavots projekts, lai saņemtu Eiropas naudu, un firma piedāvāja risinājumu. Nedomāju, ka pieļautas kļūdas. «Fortum» bija labākais piedāvājums.– Ko jūs darītu, ja vēlreiz nokļūtu mēra amatā?Patlaban situācija ir citāda nekā iepriekšējos astoņos gados, un svarīgākie jautājumi ir darbavietu radīšana un sociālā nodrošināšana tiem, kuri nonākuši grūtībās. Protams, turpināt darbu pie izglītības jautājumiem, veicināt «AMO Plant» tālāko darbību, pilsētas infrastruktūras sakārtošanu – piemēram, apvienot dzelzceļa staciju un autoostu, kas investora atteikuma dēļ nav īstenojies. Arī jaunas katlumājas būvniecība, medicīnas un drošības jautājumi.– Kā raugāties uz jaunu seju ienākšanu pašvaldībā pēc vēlēšanām?Katru reizi taču ienāk jaunas sejas. – Vai uzskatāt, ka personai, kas pieļāvusi likumpārkāpumus, ir morālas tiesības kandidēt vēlēšanās un ieņemt amatus?Tad jārunā par konkrētu lietu…(Vēlāk pēc «Ziņu» rakstiska atgādinājuma par KNAB A.Rāviņam uzlikto 50 latu sodu saistībā ar interešu konflikta likuma aizliegumu, trīs reizes izdodot rīkojumus par domes darbinieku, tajā skaitā sevis, prēmēšanu, saņemta mēra atbilde: «Jā, ir tiesības.»…)
