Jelgavas mēru Andri Rāviņu pašvaldību vēlēšanām kā savu kandidātu izvirzīja Zemnieku savienība. Viņš bijis gan augstos valdības un pašvaldības amatos, gan kādu laiku baņķieris.
Jelgavas mēru Andri Rāviņu pašvaldību vēlēšanām kā savu kandidātu izvirzīja Zemnieku savienība. Viņš bijis gan augstos valdības un pašvaldības amatos, gan kādu laiku baņķieris. Pēc ievēlēšanas domnieka kārtā A.Rāviņam uzticēja pilsētas pašvaldības vadītāja amatu. Tagad, ja tā var teikt, pusceļš līdz nākamajām vēlēšanām noiets.
Piedāvājam «Ziņu» lasītāju jautājumus un Jelgavas mēra atbildes, kuras viņš sniedza redakcijas rīkotās telefonakcijas laikā. Šo pasākumu ar zināmām bažām gaidīja gan mērs, gan arī «Ziņas», jo nesen lielu rezonansi pilsētas iedzīvotājos bija izraisījusi koeficienta piemērošana samaksā par ūdeni, kā arī daudziem jelgavniekiem rēķini par apkuri šoziem bijuši visai prāvi. Pastāvēja iespēja, ka visa telefonakcijas stunda paies, tikai par šiem jautājumiem vien runājot. Taču iedzīvotāji vaicāja ne tikai par ūdeni un siltumu. Tikšanās nobeigumā A.Rāviņš piebilda, ka bijis patīkami pārsteigts, jo zvanītājus galvenokārt interesēja pilsētas tuvākās un tālākās nākotnes attīstības plāni, kā arī jelgavnieku pozitīvā attieksme pret pilsētā notiekošajiem procesiem.
Kad plānots pabeigt jau sen iecerēto Loka maģistrāles turpinājumu, uzceļot tā dēvēto Ziemeļu tiltu pār Lielupi un to savienojot ar Satiksmes ielu?
Pašreiz Satiksmes ministrijā šim projektam iegūts principiāls atbalsts. Projekta izstrāde varētu ilgt aptuveni pusotru gadu. Paredzēts, ka finansējums būs investīcijas, kuras varēs saņemt no Eiropas Savienības reģionālajiem fondiem. Ja izdosies uzvarēt konkursos un saņemt nepieciešamos līdzekļus, tilta projekts varētu materializēties ap 2008. gadu.
Vai Atmodas ielā kādreiz būs normālas kvalitātes brauktuve? Pašlaik satiksme galvenokārt iespējama, izmantojot kvartāla iekšējos ceļus. Tas ir īpaši bīstami bērniem.
Sākšu ar to, ka pagājušajā gadā tika sakārtota Ganību iela. Šāgada plānos paredzēts, ka saremontēsim Meiju ceļu līdz Autobusu parkam. Tādējādi Atmodas ielai abas piegulošās ielas būs kārtībā, un nākamā gada plānos iekļausim Atmodas ielu. Vēl šogad iecerēts rekonstruēt Tērvetes ielu, Pārlielupē turpināsim Rīgas ielas rekonstrukciju līdz Institūta ielai. Tuvākajā laikā sāksim risināt māju pagalmu apgaismojuma un iekškvartālu ceļu remonta jautājumu.
Šāgada budžetā ir labāka situācija, tāpēc varēsim turpināt aktīvi sākto ielu remontu. Piemēram, paredzēts sākt darbus Kazarmes ielā, kur noteikti aizlāpīsim vismaz bedres un sakārtosim ietves.
Savā laikā parādījās informācija, ka Platones ielā iekārtos normālu lietusūdens kanalizāciju. Kad tas varētu tikt atrisināts?
Pašlaik top projekts lietus notekūdeņu un meliorācijas sistēmas rekonstrukcijai visā pilsētā, tajā būs iekļauta arī Platones iela. Rekonstrukcija varētu sākties 2004. gadā.
Iepriekšējā sasaukuma Dome apstiprināja pilsētas ūdensvada izbūvi 6. līnijā, jo netālu 4. līnijā atrodas izgāztuve, no kuras netīrumi nokļūst gruntsūdeņos un tātad arī daudzu māju akās. Cik tālu pavirzījies šis projekts?
Situācija par diviem gadiem aizkavējās ne jau pašvaldības vainas dēļ. Šogad saņemsim Eiropas Savienības (ES) līdzekļus gandrīz 15 miljoni eiro, lai varētu sākt ūdensvada un kanalizācijas saimniecības rekonstrukcijas projektu. Ir pabeigts konkurss par projekta uzraudzību, un vēl atlicis izsludināt konkursu par darbu veikšanu ūdensvada rekonstrukcijai. Šī dokumentācija jāiesniedz līdz 8. maijam. Pēc tam speciāla ES komisija to izvērtēs, projektu varēsim sākt realizēt rudenī.
Ar Vides ministriju ir panākta vienošanās izstrādāt arī projektu izgāztuves sakārtošanai 4. līnijā, jo tā ir valsts mērogā risināma problēma. Arī tam noteikti piesaistīsim ES līdzekļus. Ūdensvada izbūve 6. līnijā bija paredzēta cita projekta ietvaros, tomēr tas atbalstu neguva. Ceru, ka, sakārtojot bīstamo atkritumu izgāztuvi starp 4. un 5. līniju, šajā rajonā tiks izbūvēts arī ūdensvads.
Daudzus gadus Jelgavas Siltumtīklu uzņēmums ir izsludināts par maksātnespējīgu, tāpēc iedzīvotājus interesē, kad beidzot tas bankrotēs. Jūs esat pie varas divus gadus, bet nekas vēl nav noticis.
Mūsu kopīgs uzdevums ir panākt to, lai šis uzņēmums nenogrimtu, jo pretējā gadījumā problēmas būs desmitkārt lielākas, kādas tās ir pašlaik. Lai tas nenotiktu, Finanšu ministrijā parakstīšanai atrodas līgums, kas paredz kapitalizēt vairāk nekā četru miljonu lielo parādu valstij, kas ļaus atbrīvot uzņēmumu no maksātnespējas un būs iespējams realizēt nopietnus uzņēmuma sanācijas plānus.
Uzskatu, ka Jelgavā ir pārāk liels siltumenerģijas tarifs. Citās pašvaldībās tas ir zemāks. Vai ir domāts par to, kā tarifu varētu samazināt?
Manuprāt, Jelgavā lielākā problēma ir tā, ka savā laikā Pasaules Bankas piešķirto kredītu realizēja bez iespējām uzstādīt koģenerācijas staciju. Pašlaik nopietni strādājam, lai pilsētas siltumapgādē iesaistītu neizmantotās Cukurfabrikas jaudas. Nedaudz traucē problēmas ar uzņēmuma īpašnieku maiņu. Tikko tās būs atrisinātas, ķersimies pie koģenerācijas stacijas projektēšanas, jo ir skaidrs, ka siltums jāražo vienlaicīgi ar elektroenerģiju. Bez tā nav iespējams tarifa samazinājums.
Nav iespējams salīdzināt, piemēram, Rīgas tarifus ar mūsējiem, jo ražošanas apjomi ir atšķirīgi. Ir arī grūti salīdzināt mūsu pilsētu ar Bausku vai Dobeli, jo šajās pilsētās vēl nav veikta siltumapgādes rekonstrukcija, kas tur vēl ir priekšā. Kaut gan varu teikt, ka kopumā savu solījumu esam pildījuši – apkures tarifs samazināts par desmit procentiem. Kad sākām rekonstrukciju, Jelgavā tas bija trešais lielākais Latvijā. Pašreiz mūsu tarifi, salīdzinot ar pārējām Latvijas pilsētām, ir saraksta vidū.
Esmu pārliecināts, ka liela problēmas daļa, kāpēc jelgavniekiem jāmaksā tik daudz par apkuri, slēpjas apstāklī, ka siltumenerģiju dzīvojamās mājās izmanto neracionāli. Padomju gados celtajās ēkās ir slikta siltumizolācija, arī iekšējie inženierkomunikāciju tīkli ir sliktā kārtībā. Tas viss palielina siltuma zudumus apkures sezonā. Turklāt ir vairāki faktori, kas palielina maksu par apkuri. Pirmkārt, daudzi dzīvokļu iemītnieki atslēdzās no centralizētās siltumapgādes, kaut arī faktiski to joprojām patērē. Esam veikuši pamatīgu inventarizāciju un situāciju labosim. Otrkārt, daudzi lielie patērētāji atteicās no Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma saražotās siltumenerģijas, kas atlikušajiem sadārdzina šo pakalpojumu.
Dzīvoju kooperatīva «Zemgale» mājā, un mums ir izveidojusies konfliktsituācija ar uzņēmumu «Jelgavas ūdens». Nonāca tik tālu, ka uzņēmums draudēja mums atslēgt ūdeni. Ko darīt iedzīvotājiem, kas godprātīgi maksājuši par šo pakalpojumu, jo neesam ar mieru maksāt par tiem, kuri krāj parādus?
Kooperatīva vadība par šo tēmu ilgu laiku vispār nevēlējās runāt. Turklāt laika gaitā ir nomainījušies vairāki kooperatīva vadītāji. Saprotu, ka ūdenspiegādes atslēgšana bija galējais solis, bet tas tomēr noveda pie tā, ka pašreizējā kooperatīva vadība beidzot sākusi sarunu ceļā risināt šo problēmu. Lai rastu atrisinājumu, viņiem jāslēdz ūdenspiegādes līgums ar «Jelgavas ūdeni», kurā būtu noteikts precīzs lielā parāda par ūdeni nomaksas grafiks. Neviens nepieprasa šo parādu tūlītēju atmaksu, jo, pirmkārt, jātiek galā ar iedzīvotājiem, kas ļaunprātīgi nenorēķinās, otrkārt, jāsaprot, ka gan jūs, gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki ir patiesie saimnieki savā mājā. Tāpēc pašiem daudz aktīvāk jāiesaistās apsaimniekošanas problēmu risināšanā, tajā skaitā cīņā ar negodīgajiem nama līdzīpašniekiem – nemaksātājiem. No malas to neviens nevar izdarīt.
Vai katram dzīvokļa īpašniekam nav iespējams slēgt tiešos līgumus ar «Jelgavas ūdeni»?
Tādā gadījumā šim uzņēmumam būtu jāizveido atsevišķa struktūra, kuras atšķirībā no «Latvijas gāzes» vai «Lattelekom» tā rīcībā nav. Galu galā tādu dzīvokļu īpašnieku skaits pilsētā ir ļoti liels. Daudz aktīvākiem neapmierinoša uzņēmuma darba gadījumā jābūt māju apsaimniekotājiem. Dzīvokļu īpašnieki viņiem ir deleģējuši šādas tiesības. Viņiem jāatbild par to, lai viss funkcionētu pilnīgā kārtībā – ūdenapgādes, kanalizācija un apkure.
Kāpēc Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) vadībai ir dotas tik lielas pilnvaras, bet netiek veikts atbilstošs darbs, jo daļa papīros uzrādīto darbu patiesībā nav izdarīti?
Pirmkārt, ja kādam ir zināmi fakti par pierakstījumiem, man ir lūgums tos iesniegt pilsētas administrācijai. Mana reakcija būs ļoti nopietna. Tuvākajā laikā pabeigsim Autobusu parka reorganizāciju un rudens pusē ķersimies klāt NĪP reorganizācijai. Mainīsies tās funkcijas un pienākumi. NĪP vadības jautājumu risināsim šajā kontekstā.
Bieži vien rodas iespaids, ka pašvaldības uzņēmumi NĪP, «Jelgavas ūdens» un Siltumtīkli darbojas kā atsevišķas saimnieciskas vienības, kas domā tikai par savu attīstību, neņemot vērā pilsētas kopējās vajadzības. Vai nav apsvērta iespēja plašāk koordinēt to darbu?
Šāda koordinējoša funkcija uzdota izpilddirektora vietniekam Vilim Ļevčenokam. Uzdotā jautājuma risināšanā ieguldīts liels darbs, un man ir pārliecība, ka minēto uzņēmumu vadītāji tagad redz problēmu kopumā, ne tikai no sava viedokļa. Īpaši pēdējā laikā pilsētas administrācijā ar vadītājiem bijušas ļoti daudzas sarunas. Protams, tas nav viegli, jo viņi ir spilgtas personības un katram rūp sava uzņēmuma attīstība. Droši varu pateikt, ka sadarbība risinās daudz veiksmīgāk.
Mana pensija ir 50 latu. Dzirdēju, ka pašvaldībai būs jāpiemaksā vēl 15 latu, lai tā būtu vismaz 65 lati. Vai tas tā būs Jelgavā?
Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu par garantēto minimālo robežu, kas nosaka vienam ģimenes loceklim vismaz 15 latu nodrošinājumu mēnesī. Ja ir mazāk, pašvaldības pienākums ir piemaksāt trūkstošo daļu.
Ļoti lielas grūtības ir nokļūt pie ģimenes ārsta. Bez viņa nosūtījuma nevaru arī izmantot citu speciālistu konsultācijas. Ko darīt pacientiem?
Pilsētā ārstu skaits nav pietiekams. Līdzšinējā ģimenes ārstu un medicīnas apkalpošanas sistēma neveicina situāciju, ka citu ārstu konsultācijas bez ģimenes ārsta lēmuma var izmantot, nemaksājot no savas kabatas vairāk par parasto pacienta nodevu. Esmu pārrunājis šo situāciju ar Viduslatvijas slimokases vadītāju, man ir arī lielas cerības, ka jaunā veselības ministre spēs situāciju kardināli mainīt.
Kāpēc likvidēja Jauno naturālistu staciju, kas daudziem bērniem pēc mācībām skolā sniedza iespēju saturīgi pavadīt brīvo laiku? Interesējos par iespējām manam bērnam nodarboties līdzīgā pulciņā bērnu un jauniešu centrā «Junda», bet saņēmu tās vadītājas atbildi, ka viņu tas neinteresē.
Jauno naturālistu staciju likvidēja tāpēc, ka bērnu interešu pulciņu aktivitātes bija samazinājušās. Siltumnīcu uzturēšana izmaksāja ļoti dārgi. Kamēr tas bija iespējams un kurināmais maksāja nieka naudu, pašvaldība par to norēķinājās, bet līdzekļu daudzums ir ierobežots. Lai siltumnīcas turpinātu uzturēt, bija nepieciešama pārbūve, kas izmaksātu milzu līdzekļus.
Pašreiz «Junda» piedāvā pietiekami plašu pulciņu skaitu, lai apmierinātu visas intereses. Ja būs vēlme veidot pilsētā jauno naturālistu pulciņu vai mazpulcēnu nodaļu, pilsētas pašvaldība ir gatava to atbalstīt. Tikai vispirms šos jautājumus būtu nepieciešams pārrunāt ar «Jundas» vadību. No savas puses apsolu to apspriest ar centra vadību.
Kāda iespēja vasarā bērniem un jauniešiem piedalīties pilsētas labiekārtošanā?
Aģentūrā «Pilsētsaimniecība» ir pieņemta darbā dārzniece. Šajā sakarā jau šovasar sagaidāmi plaši labiekārtošanas darbi ar daudzu puķu dobju un apstādījumu veidošanu Raiņa parkā. Pilsētas administrācija darbu labiekārtošanā pagājušajā vasarā varēja nodrošināt tikai sešdesmit diviem skolas vecuma bērniem. Vairāk pieņemt darbā mums neļauj ierobežotie līdzekļi, kurus varam piešķirt šim nolūkam. Aģentūra «Pilsētsaimniecība» šovasar darbu varētu dot ne vairāk kā trīsdesmit bērniem. Saprotam, ka tas ir ļoti maz. Turklāt esam pārliecinājušies, ka skolēni strādā ļoti apzinīgi. Galvenais ir tas, ka viņi nekad nepostīs pašu stādīto un kopto. Šādā veidā investējam pilsētas nākotnē.
Vēlos vērsties pie pilsētas uzņēmējiem ar aicinājumu atbalstīt skolēnu vasaras darbu pilsētas labiekārtošanā. Ja uzņēmēji nevar pieņemt bērnus vasaras darbā, to var atbalstīt ar naudas līdzekļiem, kurus pašvaldība izmantos, lai atalgotu viņu darbu. Tas būtu mūsu uzņēmēju ieguldījums pilsētas labiekārtošanā. Būtu pietiekami, ja katrs bērns par savu darbu algā varētu saņemt pārdesmit latu. Ja kāds uzņēmējs tādējādi vēlas sekmēt pilsētas vizuālā tēla uzlabošanu un atbalstīt mūsu bērnus, lūdzu sazināties ar Jelgavas Domes Sabiedrisko attiecību sektora vadītāju Ivetu Šurmu pa tālruni 3005588.
Kāpēc 2001. gadā netika rīkots konkurss par kinoteātra «Zemgale» nomas tiesībām? Uzskatu, ka katram uzņēmējam bija tiesības iesniegt priekšlikumus par ēkas labāku izmantošanu. Zemes platība, kuru paredzēts privatizēt kopā ar kinoteātri, ir pārāk liela. Vai apzināti nav atbalstīta kāda firma?
Pirms gadiem, kad lēma jautājumu par šā kinoteātra nomu, citu priekšlikumu, kā vien tagadējais, nemaz nebija. Saskaņā ar likumdošanas aktiem privatizācijas gadījumā priekšroka ir līdzšinējiem nomniekiem. Neuzskatu, ka privatizējamā zemes platība būtu pārāk liela. Ja kādam liekas, ka, zemi sadalot sīkās daļās, būtu kāds labums, tad viņš maldās. Neviens nopietns investīciju ieguldītājs netērēs naudu mazu gabaliņu sakopšanai. Apgalvoju, ka nevienu firmu neesam apzināti atbalstījuši.
Vai jūs uzskatāt, ka Jelgavā, ņemot vērā lielveikalu skaitu, jaunceļamie supermārketi ir nepieciešami? Vai pilsētnieku pirktspēja ir tik liela?
Pagaidām mūsu pilsētā nezinu nevienu veikalu, kas varētu lepoties ar supermārketa vārdu. Esmu arī pārliecināts, ka ikviens uzņēmējs, kas uzņemas tādu pie mums būvēt, «nes» sava privātā biznesa risku pats. Galu galā jaunceļamo lielveikalu īpašnieki ir veikuši nepieciešamos aprēķinus, lai būtu pārliecināti par izvēles pareizību.
Vai, būvējot supermārketus, nebūs aizskartas vietējo uzņēmēju tiesības? Vai jūs tās aizstāvat?
Protams, es šīs intereses esmu aizstāvējis vienmēr. Tomēr man jāaizstāv arī to iedzīvotāju intereses, kuri vēlas iegādāties preces par iespējami zemāku cenu. Šajā gadījumā viņu intereses ir augstākas.
Kā mūsu telefonakcijā izteicās daudzi lasītāji, viņi pirms diviem gadiem ir balsojuši par nopietnām pārmaiņām pilsētā. Gandrīz ikviens, kuram atvēlētās stundas laikā izdevās piezvanīt A.Rāviņam, sacīja, ka šajā laikā Jelgavā notikušas daudzas labas un būtiskas pārmaiņas. Tomēr, kā izteicās pats mērs, nākamos divos gados jāpaspēj vēl vairāk, lai pozitīvo virzību nostiprinātu un rezultāts būtu pilsētniekiem daudz taustāmāks.
