Nobeigums. Sākums 17. un 24. oktobra numurā. Lauksaimnieki Anglijā tiek ļoti kontrolēti.
(Nobeigums. Sākums 17. un 24. oktobra numurā)
Lauksaimnieki
Anglijā tiek ļoti kontrolēti. Ap 270 latu katru gadu saimniecība maksā par pārbaudēm, kurās kontrolē pesticīdu līmeni, ogu kvalitāti, uzskaiti, darba drošību u.c.
Saimniecībai ir jāmaksā par ūdensvada urbumiem un ūdens piegādāšanu katram stādam.
Lielveikaliem regulāri jāpiegādā informācija par lietoto pesticīdu daudzumu, grauzēju un kukaiņu nodarīto kaitējumu; jāievēro arī ētiski jautājumi (kā ogas tiek audzētas, lasītas, tās nedrīkst būt netīras, tārpainas utt.).
Ienākumi
saimniecībā vidēji gadā ir apmēram 364 000 latu (apmēram 400 000 mārciņu). Puse no kopējiem ienākumiem aiziet darbaspēkam, 35 – 40 procenti ir mārketinga izmaksas, no tām 10 – 15 procentu – stādu pirkšanai, zemes īrēšanai, iekārtām utt. Līdz ar to arvien vairāk domā par lauksaimniecības ražošanas dažādošanu.
No kopējiem bruto ieņēmumiem 35 – 40 procentu saimniecība maksā lielveikalam, apmēram deviņus procentus – mārketinga kompānijai, viens procents ir biedru nauda, pakotavai par ogu saiņošanu, 25 – 30 procenti tiek izlietoti kastīšu iegādei, uzlīmēm, kastu un palešu īrēšanai un transportam. Šajos procentos nav iekļautas lasīšanas izmaksas un neparedzētie izdevumi.
Līdz ar to arī šī saimniecība domā par jaunu biznesu – lauku tūrismu. Tā kā saimniecībā ir brīvas telpas, tad daļa tiek izīrēta (piemēram, veļas gludinātavai).
Pirms desmit gadiem saimniecība bija 100 hektāru un ļoti veiksmīgi audzēja ābolus un bumbierus. Bija sava pakotava, no kurienes augļus nogādājai lielveikalā. Taču spēcīga vētra augļukokus izpostījai. Saimniecībai nācās pārdot lielu daļu zemes un ražošanu krasi samazināt.
Lauksaimniecības situācija Anglijā
Pēdējos 10 gados augļkopība Anglijā ir mainījusies dramatiski – daļa saimniecību ir pārstrukturējušās, piedāvājot produkciju vispārējam tirgum. Daudzas ir specializējušās tikai zemeņu, pat cukurniedru audzēšanā.
Laba augļkopības saimniecība Anglijā ir tāda, kas apsaimnieko ap 60 – 70 hektāru. Daudzām lielajām augļkopības saimniecībām kopējā zemes platība ir ap 100 hektāru, 40 hektāros audzē tikai zemenes. Ir saimniecības, kas palielina zemes platību un specializējas viena dārzeņa audzēšanā. Vai arī gluži pretēji – samazina platības, dažādo augļkopību un meklē noteiktu nišu.Lopkopības vai laukkopības saimniecības ir vismaz 400 hektāru lielas.
Finansiālo palīdzību no valdības Anglijas lauksaimnieki nesaņem. Ir pat jūtama negatīva attieksme: valdība cenšas samazināt lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitu, palielinot nodokļu likmes vietējiem zemniekiem, bet samazinot tās importētajai lauksaimniecības produkcijai. Visvairāk Anglijas zemnieki baidās no tā, ka valdība nolems nepiešķirt darba atļaujas studentiem, kas brauc no citām zemēm strādāt. Tad ir sagaidāms krass Anglijas lauksaimniecības sagruvums, jo vietējie iedzīvotāji ir par slinkiem, lai strādātu lauksaimniecībā.
Nodokļus lauksaimnieki maksā atbilstoši peļņai. Likmes ir dažādas – 0, 22, 40 procentu. Tās ir atkarīgas no apgrozījuma.
