Lai apzinātu un godinātu personības, kas dzīvo ar mīlestību pret savu zemi, darbu un cilvēkiem, aizritējusi ceturtā “Zemgales Laiks Ziedonim” ceremonija. Arī šogad apbalvojumu saņēma pieci laureāti, kas atbilst konkursa vērtībām – izcilībai, degsmei, sūtībai, stājai, veiksmei un savpatnībai, kā arī iedvesmo citus, mudinot līdzdarboties un sekot viņu idejām. Meklējot un cildinot apbalvojuma ieguvējus, tika vērtēts gan viņu padarītais, gan pati personība šo vērtību kontekstā.
Apbalvojums zinātnē “Zemgales Taureņu uzbrukums” tiek pasniegts cilvēkam, kas aktīvi nodarbojas ar pētniecību, zinātni vai strādā izglītības jomā. Šogad apbalvojumu saņēma Silvija Rubene – ilggadēja LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras docente. S.Rubene ir viena no ainavu arhitektūras izglītības un zinātnes virziena aizsācējām Latvijā. Viņas pētnieciskais darbs pēdējos 30 gadus saistīts ar ainavu arhitektūras zinātni un ilgtspējīgas vides saglabāšanu, veidošanu un aizsargāšanu. Īpaši docente pievērš uzmanību mūsdienu ainavas sasaistei ar vēsturiskajām vērtībām, to lomu un nozīmi sabiedrības veidošanā.
“Zemgales Zemi es mācos” ir apbalvojums tautsaimniecības nozarē un tiek piešķirts cilvēkiem, kas saimnieko videi draudzīgi, attīsta tradicionālu vai inovatīvu biznesu, kā arī izkopj vidi un Latvijas ainavu. Šogad apbalvojumu saņēma Jelgavas novada Berķenes muižas saimnieki Aldis un Ilze Melgalvji. Šī ir viena no senākajām mazajām muižām Zemgalē, kuras atjaunošanu Melngalvji uzsāka 2004. gadā. “Ieguldot milzīgu darbu un laiku, Aldis un Ilze seno muižas ēku pa solītim ir atjaunojuši, ieliekot katrā ēkas detaļā savu mīlestību, degsmi un vēstījumu nākamām paaudzēm,” sacīts apbalvojuma pieteikumā. Šobrīd Berķenes muižā izveidota viesnīca un SPA centrs. Muižas teritorija ir kļuvusi par sakoptu vidi, kur radīta brīnišķīga Latvijas ainava un tiek saimniekots videi draudzīgi. Atjaunots muižas nams, rekonstruēta klēts, uzbūvēts šķūnis, attīrīts un padziļināts dīķis, ierīkots dziļurbums un bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, kā arī sakopta teritorija.
Apbalvojums bērniem un jauniešiem “Zemgales Rabarbers” tradicionāli tiek piešķirts jaunietim vecumā no 16 līdz 25 gadiem. Šogad to saņēma iedvesmojoša un neatlaidīga LLU maģistrantūras studente Danija Lazdiņa, kura savā brīvajā laikā darina unikālus latviešu tautastērpus. Interese par kultūras mantojumu viņai radusies jau vidusskolā, kad Nacionālā vēstures muzeja arhīvā sameklēti materiāli par tautastērpu darināšanu. Apguvusi prasmes pie meistariem, D.Lazdiņa pati sākusi darināt vainagus, kreklus, jostas, zeķes, brunčus, ņieburus un jakas. Vaicāta par motivāciju, viņa atbild: “Gribu, lai ap mani ir tāda vizoša vainagu un tērpu jūra, kurā justies aprītai. Lai cilvēki paliek ar mutēm vaļā!”
Nominācijā “Zemgales Bize” apbalvojums tiek pasniegts cilvēkam, kas aizrautīgi darbojas kādā no mākslas jomām, iesaistot un iedvesmojot citus. Jaunrades nama “Junda” interešu izglītības skolotāja Madlēna Bratkus pilnībā atbilst šim nosacījumam, jo viņas vadīto dejotāju saimi veido vairāk nekā 200 bērnu un jauniešu. Vairāku gadu garumā M.Bratkus ir piedalījusies arī Dziesmu un deju svētku tapšanā. “Madlēna ir cilvēks taisnīgums un gracioza stāja. Tā vien gribas iztaisnot muguru, kad satiek Madlēnu. Viņa vienkārši iedvesmo. Viņā ir it viss – izcilība, veicot darbu, degsme, radot horeogrāfijas un koncertus, sūtība būt deju skolotājam, stāja par to, ko veic un māca,” vēstīts apbalvojuma pieteikumā.
Apbalvojums novadpētniecībā “Zemgales Kedas” tiek pasniegts cilvēkam par aizrautīgu un radošu darbu lokālu teritoriju un to kultūras tradīciju izpētē un attīstībā, tādējādi veicinot latviskumu un iesakņotību. Šogad apbalvojumu saņēma novadpētniece Rudīte Urbacāne, kas aktīvi darbojas biedrībā “Vides un tūrisma attīstības klubs “Sēlija””, lai savā dzīvesvietā Elkšņu pagastā un Sēlijas apkārtnē saglabātu kultūrvēsturiskās vērtības. R.Urbacāne ir savākusi vienkopus dažādus izzušanai nolemtus priekšmetus, stāstus, cilvēku likteņu liecības, fotogrāfijas, kā arī panākusi, ka viens no skaistākajiem un nozīmīgākajiem sēļu pilskalniem – Kņāvu pilskalns – ir atzīmēts ar lielu piemiņas akmeni.
Šogad apbalvojumam tika nominēti 11 zemgalieši no dažādām pašvaldībām. Stāstus izskatīja žūrija, kuras sastāvā bija fonda “Viegli” un Imanta Ziedoņa muzeja pārstāvji, kā arī kultūras un pašvaldību darbinieki.
