Nav aiz kalniem apkures sezona, kad lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju sāk domāt, kā par to norēķināties.
Nav aiz kalniem apkures sezona, kad lielākā daļa Jelgavas iedzīvotāju sāk domāt, kā par to norēķināties. Pagājušajā apkures sezonā bijām spiesti par siltuma patēriņu maksāt no 89 līdz 96 santīmiem par kvadrātmetru, un diez vai nākamajā sezonā kaut kas mainīsies uz labu. Notikumi, lēmumi, pat Enerģētikas likums neļauj vienkāršajiem mirstīgajiem, nabagiem, pensionāriem izkļūt no šā apburtā loka.
Ir apšaubāma viena no augstākajām siltuma cenām Latvijā – 21,36 lati par vienu megavatstundu. Neviens Jelgavas Siltumtīklu uzņēmuma (STU) vadošais darbinieks vai Jelgavas Domes deputāts nav pacenties līdz šim augsto pašizmaksu tā īsti izskaidrot. Jelgavas iedzīvotāji ar laikraksta starpniecību noteikti vēlētos uzzināt, cik efektīvi pilsētas STU sanācijā tika ieguldīti vērienīgie līdzekļi, ieskaitot Pasaules Bankas kredītu. Gribētos zināt – no kāda budžeta un kas atmaksā kredītu, jo 1995. gadā iedzīvotājiem bija skaidrots, ka satraukumam nav pamata un kredīts tiks atmaksāts uz iegūtās ekonomijas rēķina. Pa šo laiku (un arī vēl ļoti nesenā pagātnē) patērētāji pilnīgi vai daļēji atslēguši centralizēto siltumapgādi. Tas nekādi neuzlaboja pārējo siltumpatērētāju situāciju. Piemēram, daudzdzīvokļu mājā ar kopējo apdzīvojamo platību 3214 kvadrātmetri patērētais siltuma daudzums ar visiem zudumiem mājā tiek izdalīts ar 2637 kvadrātmetriem platības, izrēķinot ārā no siltumapgādes atslēgtos dzīvokļus. Domājams, ka atslēgumu skaits vēl palielināsies, līdz ar to augstāks būs arī apkures tarifs, pārsniedzot viena lata par kvadrātmetru robežu. Ko darīt daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem?
Ir noticis tas, ko varēja sagaidīt. Izmantojot nesakārtotību siltumapgādes jautājumā, dažāda līmeņa amatpersonas, tajā skaitā dzīvojamo māju apsaimniekotāji, ar vieglu roku, nedomājot par iepriekšējiem parādiem, izsniedza atļaujas pilnīgi vai daļēji dzīvokļus atslēgt no centralizētās siltumapgādes, nepareizi un nepamatoti nosakot samaksu par atlikušo siltuma daļu. Šajos dzīvokļos temperatūra sasniedz pat 83 procentus no kaimiņu dzīvokļa siltuma uz pēdējā rēķina. Vai tas ir taisnīgi?
Un vēl par ūdens rēķiniem. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumu Nr.133 17. punkts nosaka: ja dzīvojamās mājās aukstā ūdens ievadā ir uzstādīts ūdens skaitītājs, īrniekiem, kuru dzīvokļos mērīšanas līdzekļi nav uzstādīti, ūdens patēriņu mēnesī nedrīkst noteikt augstāku par 10 kubikmetriem uz katru dzīvoklī pierakstīto cilvēku. Jelgavā maijā diviem dzīvoklī pierakstītiem cilvēkiem bija atsūtīts 8,43 latu liels rēķins, tātad it kā patērēti 22,18 kubikmetri.
«Zemgales Ziņās» 24. aprīlī publicēts, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem karstā ūdens patēriņš vienai personai nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetru, bet Jelgavā, izstrādājot metodiku, noteikti pat 8 kubikmetri. Kas notiek?
Maija rēķinā rakstīts, ka cilvēkam jāmaksā 11latu par uzsildīto ūdeni. Tas ir vairāk par 7 m3. Kā to visu saprast?
Ja ir ūdens zudumi, kāpēc nekādus zaudējumus nenes ne nama apsaimniekotājs, ne STU? Vai tad tiešām vainīgi iedzīvotāji?
Lai uzlabotu savu tēlu, lai iedzīvotāji necenstos bēgt no STU pakalpojumiem, netiek darīts nekas. Ir apskaužami, ka alternatīvās, individuālās apkures, piemēram, izmantojot gāzes katlu, lietotājs mēnesī 1 m2 platības apkurei tērē 22 santīmus, bet centralizētās apkures lietotājs – gandrīz četrreiz vairāk. Atvainojiet kungi, zivs meklē, kur dziļāks, cilvēks – kur labāk!
Vai tā nav daudzu Jelgavas iedzīvotāju diskriminācija? Tu visu laiku darīsi, ko es (monopolists) tev likšu, un maksāsi tik, cik prasīšu, jo citas iespējas tev nebūs.
