Vasarā tradicionāli notiek akcija «Apceļosim Latvijas pilis», kurā piedalās arī Zemgales pilis un muižas.
Vasarā tradicionāli notiek akcija «Apceļosim Latvijas pilis», kurā piedalās arī Zemgales pilis un muižas. Parasti visi izvēlas doties ekskursijā pēc iespējas tālāk no mājām, bet varbūt vērts iepazīt arī Jelgavas rajonu?
Akcija turpināsies līdz 30. septembrim. Lai tajā piedalītos, jāiegādājas speciāls buklets. Rīkotāji aicina apceļot vienu novadu pēc pašu akcijas dalībnieku brīvas izvēles. Tajā būs jāsameklē arī vismaz piecas pilis vai muižas, kas nav atrodamas šā gada bukletā.
Akcijas dalībniekiem Latvijas Piļu un muižu asociācijā jāiesniedz savi maršruti ar apskates objektu aprakstiem, bet pēc tam, labākos apkopojot un pievienojot akcijā iegūto informāciju, tiks izdota grāmata. Dalībniekiem būs iespēja laimēt dažādas balvas, kā arī piedalīties skaistā ballē Ēdoles pilī. Galvenā balva – ekskursija uz Krētas salu divām personām.
Akcijā piedalās arī Jelgavas pils, Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, Zaļenieku, Bērvircavas, Vilces un Blankenfeldes muiža.
Jelgavas pils. Kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercoga rezidence, vēlāk guberņas administratīvais centrs, Viestura piemiņas pils. Ievērojamā Krievijas galma arhitekta F.B.Rastrelli agrīnā perioda lielākais darbs. Pils vēstures ekspozīcija stāsta par vecās Livonijas ordeņa 14. gs. pils un jaunās pils celtniecības vēsturi, par paveikto vēsturiskajā izpētē un saglabāšanā. Tur apskatāma arī Rundāles pils muzeja ekspozīcija – Kurzemes hercogu kapenes.
Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Otrs vecākais muzejs Latvijā. Tā priekštecis Kurzemes Provinces muzejs dibināts 1818. gadā. Kopš 1952. gada muzejs atrodas atjaunotajā Academia Petrina ēkā.
Zaļenieku muiža. 1698. gada dokumentos Zaļenieku muiža dēvēta kā medību vieta, tajā minēta arī lielā hercoga māja, kura sastāvējusi no vecās daļas un jaunākas piebūves. Jaunu pili cēla E.J.Bīrons no 1768. līdz 1775. gadam vēlā baroka stilā pēc arhitekta S.Jensena projekta. Ēkai ir plašs velvēts vestibils ar kolonnām, kamīns ar ģerboni, fragmentāri oriģināla interjera apdare, zālē – 18. gs. vidū veidoti unikāli, iluzori sienu gleznojumi. Apbūves kompleksā ietilpst saimniecības ēkas (staļļi, brūzis, kalēju māja) ar dažādu stilu iezīmēm no baroka līdz ampīram. Kalpu māju ciematiņš celts kā noslēgts komplekss 19. gs. vidū atstatu no pils, lielceļa otrā pusē.
Bērvircavas muiža. Bērvircavas muižas kungu māja celta 1509. gadā. Arhitektoniski mākslinieciskajā izpētē noskaidrots, ka tā ir vecākā koka kungu māja Latvijā, iespējams, arī Baltijā. Saglabājušās unikālas 17. gadsimta beigās – 18. gadsimta pirmajā pusē apgleznotas griestu sijas.
Vilces muiža. Kungu māja celta 18. gadsimta vidū – otrajā pusē pēc fon Mēdemu pasūtījuma, pārbūvēta 19. gadsimta sākumā. Tās galvenajā fasādē – ieejas portāls vēlā baroka formās, augšdaļā cilnis ar Mēdemu un Keizerlingu alianses ģerboni.
Blankenfeldes muiža. Blankenfeldes muižas kungu māja celta atturīgās baroka formās 1743. gadā fon Hāna dzimtai. Saglabājusies sākotnējā un vēlāko periodu interjera apdare. Tajā divas reizes 1804. un 1805. gadā uzturējies trimdā izsūtītais Francijas karalis Luijs XVIII.
