Latvijas Farmaceitu biedrība (LFB) aicina medijus un sabiedrību pievērst uzmanību centieniem mainīt aptieku darbību regulējošos noteikumus Latvijā. Biedrība uzskata, ka tirgus liberalizācija pie esošajiem noteikumiem faktiski iznīcinās mazo un vidējo aptieku darbību, ļaujot plašāku vaļu jau tā spēcīgajām, lielajām aptieku ķēdēm. Šā procesa rezultātā cietīs ne tikai farmaceiti, bet arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju, īpaši lauku reģionos, kur zāļu un farmaceitu pieejamība būtiski mazināsies, tāpat var prognozēt zāļu cenu kāpumu.
LFB biedros satraukumu izraisījusi prasība, ko Satversmes tiesai it kā savu interešu realizācijai iesnieguši daži farmaceiti. Prasības iesniedzēji uzskata, ka pastāvošās normas liedz viņiem izveidot savu aptieku tieši tādēļ, ka noteikti ierobežojumi aptieku atrašanās vietām.
Teju ikviena farmaceita sapnis ir izveidot un uzturēt savu aptieku. Tas ir arī mans sapnis. Tomēr jāsaprot realitāte un tas, ka vispirms nepieciešami uzlabojumi aptieku darbības vides sakārtošanā, nevis vienkārša to izvietojumu ierobežojošo kritēriju atcelšana, uz ko mudina prasību iesniegušie kolēģi. Kritēriju atcelšana iniciēs tikai haosu, radot risku, ka trešdaļa Latvijas farmaceitiem piederošo aptieku tiks izstumta no tirgus, veicinot mazo un vidējo uzņēmumu bankrotus. Mazās aptiekas nespēs konkurēt ar milžiem. Sekas būs farmaceitiskās aprūpes un medikamentu pieejamības pasliktināšanās iedzīvotājiem. Realizējot jebkuras reformas, ir jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Kāds būtu ieguvums šajā gadījumā – farmaceiti masveidā varēs atvērt labās vietās aptiekas, iedzīvotāji iegūs augstākas kvalitātes pakalpojumus, samazināsies zāļu cenas? Diezin vai.
Daudzviet ārpus lielajām pilsētām mazās aptiekas nodrošina iespēju iegādāties zāles tiem iedzīvotājiem, kas nevar viegli tikt līdz pilsētām, kuru ienākumi ir minimāli, kā arī veselības stāvoklis neļauj nokļūt līdz pilsētām. Zāļu un farmaceitiskās aprūpes pieejamību tur nodrošina mazās aptiekas, kas atrodas pagastu centros, vai arī aptieku filiāles, kuras izveidojušas aptiekas, kas darbojas tuvējā pilsētā. Farmaceiti šajās aptiekās jau tagad cīnās par savu uzņēmumu pastāvēšanu. Tirgu atverot un konkurencei vēl paaugstinoties, mazajām aptiekām nāksies beigt savu darbību vai arī slēgt filiāles, atstājot lauku iedzīvotājus bez pieejas zālēm un farmaceita pakalpojumiem. Aptieku ķēdes neveido un neveidos arī nākotnē laukos aptiekas vai to filiāles, jo tas ir finansiāli neizdevīgi.
Viena no farmaceitēm, kam patlaban pieder aptiekas Limbažos un Staicelē, Ilona Rūķe, uzskata: «Ja dažu farmaceitu nepārdomāto un neizsvērto sūdzību Satversmes tiesa pieņems un vēlāk pat apmierinās, tas radīs lielas problēmas visiem tiem farmaceitiem, kam pieder individuālās aptiekas. Konkurences cīņa ar lielajām aptieku ķēdēm kļūs tik sīva, ka mazajiem nāksies padoties. Pašlaik virzītās reformas labumu nesīs tikai un vienīgi lielajiem tirgus spēlētājiem – viņi varēs gan paplašināt savus tirgus, gan pārpirkt mazo aptieku darbiniekus, un viņiem nerūp ne lauku iedzīvotājs, ne aptiekas atrašanās vieta – būtiska ir peļņa. Savukārt labāk pelnīt var pilsētās, tādēļ tirgus atvēršana ir tik pievilcīga lielajiem uzņēmumiem. Aptiekas koncentrēsies pilsētās, lauki paliks tukši. Mēs šeit laukos tomēr dzīvojam. Līdzekļu klientiem ir tik, cik ir, – daudziem varbūt pietiek zālēm, pērkot tās pa daļām, bet nepietiks transportam, lai dotos uz pilsētu aptiekām iepirkties. Lauku iedzīvotājiem ir svarīga sava farmaceita pakalpojumu pieejamība un atbalsts uz vietas. Mēs savukārt cenšamies darīt visu, lai sniegtu iedzīvotājiem pēc iespējas labāku servisu tuvāk viņu dzīvesvietai – sagādātu nepieciešamās zāles, konsultētu, uzklausītu problēmas un nepieciešamības gadījumā sūtītu pie ārsta. Laukos farmaceits ļoti labi pazīst savus klientus un zina par visām veselības problēmām, un tas ir ļoti svarīgi kvalitatīvai konsultācijai.»
Vidēji ES ir 3200 iedzīvotāju uz vienu aptieku. Optimālais skaits būtu 4000, lai aptieka varētu nodrošināt plašu kvalitatīvu pakalpojumu klāstu, rūpēties par saviem apmeklētājiem, piedāvājot dažādas veselības veicināšanas aktivitātes un arī attīstīties.
2013. gadā Latvijā bija 2500 iedzīvotāju uz vienu aptieku, kas ir visai tālu no vidējā ES un optimālā rādītāja. Mēs ieņemam 20. vietu ES iedzīvotāju skaita ziņā uz vienu aptieku, ap 2800 ir Igaunijai un Slovākijai, ap 2200 Lietuvai, Spānijai. Taču salīdzinājumam, piemēram, Zviedrijā tie ir aptuveni 8000, bet Dānijā – 17 000 iedzīvotāju uz vienu aptieku (ABDA, «German Pharmacies Figures Data Facts» 2013). Palielinoties aptieku skaitam, šis rādītājs kļūs vēl zemāks. Tas nozīmēs, ka aptieka, lai izdzīvotu, būs spiesta likt maksimālu uzcenojumu visām precēm, to skaitā arī zālēm. To, ka zāļu cenas var celties, ir pierādījuši tirgus liberalizācijas fakti Skandināvijā, Ungārijā u.c.
Latvijā tirgus pārsātinātības dēļ ir daudz aptieku, kas tikai velk dzīvību. Problēmas rada arī farmācijas speciālistu trūkums, jo jaunie nevēlas strādāt aptiekās, netiek attīstīti aptieku pakalpojumi. Joma ne tikai nevar attīstīties, bet faktiski regresē. Tajā pašā laikā aptieku ķēdēm ir lielāks finansiālās «drošības spilvens», un to resursi tirgus liberalizācijas gadījumā ļaus strauji un neierobežoti paplašināt uzņēmējdarbību un vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas, kas tirgus piesātinājuma dēļ diemžēl nozīmēs mazo un vidējo aptieku norietu. Tirgū varēs ienākt jauni komersanti, kuri varēs ieguldīt aptiekās citās komercjomās nopelnītos līdzekļus, tādējādi veidojot jaunas aptieku ķēdes. Kur šajā scenārijā paliek farmaceits ar savu vēlmi atvērt aptieku? Turpat, kur šodien, – mazapdzīvotās lauku teritorijās.
Pirms īstenot tik būtiskas reformas tik reglamentētā jomā, kāda ir aptieku darbība, jāveic rinda priekšdarbu, piemēram, aptiekas statusa maiņa no mazumtirdzniecības uzņēmuma uz pakalpojumus sniedzošu, jāveido pāreja no konkurences ar cenu uz konkurenci ar pakalpojumiem, jānostiprina farmaceita loma aptiekā, viņa neatkarība lēmumu pieņemšanā, sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem utt. līdzīgi kā citās ES valstīs. Tieši tāpēc ceram un ticam, ka Satversmes tiesa pieņems lēmumu atbildīgi, izvērtējot iespējamās sekas. ◆
Kitija Blumfelde, Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente
