Pēdējos piecos gados Jelgavas pils ekspluatācijas grupas vadītājs Valdis Āboliņš novērojis, ka pils ziemeļu stūrī Lielupes pusē ēkas fasādē radušās plaisas ik gadu palielinās vidēji par milimetru.
Pēdējos piecos gados Jelgavas pils ekspluatācijas grupas vadītājs Valdis Āboliņš novērojis, ka pils ziemeļu stūrī Lielupes pusē ēkas fasādē radušās plaisas ik gadu palielinās vidēji par milimetru. Atsedzot pamatus, konstatēts, ka koka pāļi ir satrunējuši, līdz ar to pamati nespēj izturēt ēkas radīto slodzi un ilgtermiņā varētu apdraudēt pils sienu drošību.
Jau no 1999. gada V.Āboliņš pēta plaisas, kas radušās pils ziemeļu stūra sienā. Pirmoreiz tās konstatētas no 1955. līdz 1965. gadam.
Pils ekspluatācijas grupas vadītājs stāsta, ka 1972. gadā, kad aizgājis no darba Jelgavas pilī, plaisas sienā bijušas “mata biezumā”. Pēc atgriešanās 1996. gadā viņš izbrīnījies, ka tās bijušas jau centimetru platas. “1999. gadā plaisas sāku pētīt, jo šķita, ka tās paplašinās,” “Ziņām” atklāja V.Āboliņš, norādot, ka pēc remontdarbiem 2000. gadā jau divus gadus vēlāk plaisas parādījušās atkal.
Pāļi daudz seklāk
Tā kā šajā laikā pils ziemeļu stūrī tiek veikti ķīmijas laboratoriju remontdarbi, uzaicinot ekspertu komisiju Valda Markvarta vadībā, nolemts visā dziļumā atsegt arī ēkas pamatus un pili balstošos pāļus, lai izpētītu to stāvokli. “Lai gan visos plānos norādīts, ka pāļi atrodas 3,6 metru dziļumā, pēc trīsarpus metru dziļas bedres izrakšanas atklājies, ka tie sākas jau 2,7 metru dziļumā,” stāsta V.Āboliņš. Tādējādi, piekļūstot skābeklim, no pāļu augšas jau ap 50 centimetru ir satrunējuši.
Secināts, ka šī problēma aktuāla tikai pils ziemeļu stūrī. Pārējā pils daļā Lielupes pusē pamatus no grunts aizskalošanās un mitruma trūkuma aizsargā vecās pils pamatu egles koka pāļi, kas ir 2,5 metrus gari un atrodas dziļāk par 4 metriem. V.Āboliņš ir izbrīnīts, kāpēc 1737. gadā, kad uzsāka tagadējās Jelgavas pils būvniecības darbus, pāļi likti tik sekli.
Pasūtīts projekta risinājums
Par saviem un ekspertu pētījumiem V.Āboliņš informējis arī LLU vadību. Direktors Andrejs Garančs “Ziņām” apstiprināja, ka Jelgavas firmā “Komunālprojekts” jau pasūtīts balstu sistēmas atjaunošanas projekts. Pirms tā izgatavošanas, kas varētu ilgt vēl divus trīs mēnešus, LLU direktors atteicās spriest par iespējamāko risinājumu pils pamatu nostiprināšanai. “Pēc tam domāsim, kāds darbu apjoms un finansējums nepieciešams un kur to rast,” piebilda A.Garančs. Viņš informēja, ka jau šonedēļ tiks turpināti pamatu izpētes darbi. Ar speciālām ierīcēm veiks 10 metru dziļu urbumu, lai ekspertu grupa precīzi izpētītu pāļu un pamatu tehnisko stāvokli.
Tuvākajos gados briesmas nedraud
Lai gan ēkas sienas saplaisājušas visā pusotra metra biezumā un, kā zina teikt V.Āboliņš, ziemā vējainākā laikā studenti ķīmijas laboratorijā varot pat sajust cauri pūšam vēju, Jelgavas pils pagaidām vēl esot drošā stāvoklī: “Pat, ja sāktos procesi, kuru dēļ ātrāk nosēstos pamati un paplašinātos plaisas, pils nesagāztos, jo ārsienā starpstāvu dzegas joslā ielikta armatūra, kas sajūgta ar monolītu dzelzsbetona pārsegumu, tā noturot sienas kopā.”
Sienas fasādes plaisāšana pamanīta jau pirms piecdesmit gadiem, taču joprojām neesot pamata satraukties, ka pils drošība apdraudēta. Tomēr, ja nekas netiks darīts, jau pēc desmit gadiem pils ziemeļu stūris varētu kļūt nepievilcīgs, bet pēc trīsdesmit gadiem tas jau draudētu ar katastrofu. Turklāt tuvākajos gados plānota pils Lielupes puses fasādes atjaunošana, bet pamatu nenostiprināšanas gadījumā atjaunotā siena saplaisātu atkal, pārliecināts ekspluatācijas grupas vadītājs.
