Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» ir izdarīti vairāki grozījumi, nosakot sociālās garantijas alternatīvā dienesta veicējiem.
Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu» ir izdarīti vairāki grozījumi, nosakot sociālās garantijas alternatīvā dienesta veicējiem.
No 2002. gada 1. jūlija stājas spēkā likuma normas, kas paredz, ka arī alternatīvā dienesta veicēji ir obligāti sociāli apdrošinātas personas. Līdz šim no valsts budžeta tika apdrošināti tikai obligātā aktīvā militārā dienesta karavīri. Turpmāk arī alternatīvā dienesta veicēji būs pakļauti pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai pret bezdarbu.
Alternatīvo dienestu pilda obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kurām likumā noteiktajā kārtībā obligātais aktīvais militārais dienests tiek aizstāts ar alternatīvo dienestu.
Alternatīvo dienestu ir iespējams pildīt valsts vai pašvaldību institūcijās, valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrībās vai sabiedriskās organizācijās, kas nodarbojas ar ugunsdzēsības, meklēšanas vai glābšanas darbiem, sociālo aprūpi, medicīniskās palīdzības, komunālo pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, valsts un pašvaldību objektu un teritoriju labiekārtošanu vai muitas kontroli. Attiecīgās institūcijas, kapitālsabiedrības un sabiedriskās organizācijas, kurās var pildīt alternatīvo dienestu, nosaka Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma, kas saskaņots ar attiecīgās nozares ministru, attiecīgās pašvaldības, kapitālsabiedrības vai sabiedriskās organizācijas vadītāju.
Valsts ik gadu apdrošina ap 5700 obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru.
Atgriežoties no obligātā aktīvā militārā dienesta vai alternatīvā dienesta, personas ir tiesīgas reģistrēties Valsts nodarbinātības dienestā un pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas saņemt bezdarbnieka pabalstu 35 latus pirmos trīs mēnešus, pēc tam nākamos trīs mēnešus – 75 procentu un pēdējos trīs mēnešus – 50 procentu apmērā no 35 latiem.
