Likums par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir spēkā jau kopš 1997. gada vasaras vidus. Drīzumā autobraucējus sagaida tā jauna redakcija. Likumā tiks iekļautas daudzas Eiropas Savienības direktīvu normas.
Likums par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu ir spēkā jau kopš 1997. gada vasaras vidus. Drīzumā autobraucējus sagaida tā jauna redakcija. Likumā tiks iekļautas daudzas Eiropas Savienības direktīvu normas.
Likumprojekta izstrādātāji atzīst, ka jaunais likumprojekts aizstāvēs ceļu satiksmes negadījumos cietušo personu intereses. Piemēram, ja cietušais gājējs nav atzīts par ceļu satiksmes negadījuma izraisītāju, bet autovadītāja vaina nav pierādāma, viņš saņems atlīdzību no speciāla garantijas fonda. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam likumam gājējs nesaņemtu neko. Tiek uzsvērts, ka pavisam ir četras direktīvas, kuru prasību ievērošana Latvijai kā ES dalībvalstij būs jānodrošina no nākamā gada 1. maija, turklāt šoreiz nav paredzēts pārejas periods.
Pēc iestāšanās ES noslēgtie un spēkā esošie apdrošināšanas līgumi automātiski kļūs derīgi visās pārējās 25 ES dalībvalstīs, neiekasējot papildu samaksu, jo līgumu pārreģistrācija netiks prasīta. Jaunajā likumprojektā beidzot iestrādāti konkrēti termiņi, kuru laikā apdrošinātājam jāpieņem lēmums par zaudējumu atlīdzību. Tas jānosūta atlīdzības prasītājam trīs mēnešus no dienas, kad cietusī puse iesniegusi rakstveida pieteikumu par zaudējumu atlīdzību. Ja termiņš netiks ievērots, apdrošinātājam par katru nokavēto dienu būs jāmaksā sods 0,1 procentu apmērā no summas, ko vajadzētu saņemt cietušajam. Pašlaik šādu soda sankciju nav.
Vairāku Jelgavas apdrošināšanas kompāniju speciālisti “Ziņām” teica, ka šīs normas ievērošana tām problēmas nesagādāšot, jo vairumā gadījumu viņi veikuši pārapdrošināšanu starptautiskās organizācijās. Noteikts arī, ka apdrošinātājam būs jāsedz nemateriālie zaudējumi par sāpēm un ciešanām un jākompensē izdevumi valsts un pašvaldību budžetā, kas radušies, izmaksājot pensijas un pabalstus ceļu satiksmes negadījumā cietušajām personām.
Pagaidām netiek runāts, par cik apdrošinātāji paaugstinās prēmiju iemaksas, tomēr ir skaidrs, ka to valsts atbilstoši ES likumiem neregulēs. Pagaidām apdrošināšanas prēmiju apmērs ir vidēji par 30 procentiem zemāks nekā valsts noteiktais. Likumā būs paredzēts, ka līgumus varēs slēgt uz periodu, kas nav īsāks par ceturksni, un, šķērsojot robežu, netiks prasīta apdrošināšanas polise, jo apdrošināšanas faktu apliecinās Latvijas izsniegta transportlīdzekļa reģistrācijas numura zīme.
Jaunums arī tas, ka ceļu negadījuma apstākļu fiksēšanai nebūs obligāti jāizsauc Ceļu policija, jo autovadītāji notikuma vietā, ja negadījumā nebūs cietušas personas un citu personu manta, bet tikai nelaimē iesaistītie transportlīdzekļi, varēs aizpildīt saskaņoto paziņojumu un iesniegt to apdrošinātājiem.
Tikmēr mūsu kaimiņvalstī Krievijā tauta dumpojas, jo neko nevēlas dzirdēt par obligāto transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Valsts domes deputāts Viktors Pohmjolkins esot pavēstījis, ka tuvākajā laikā Krievijas parlamenta apakšpalātā plānots risināt jautājumu par likuma pilnīgu atcelšanu.
