Sakarā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) virsvaldes pārstāvja neattaisnotu neierašanos uz sēdi Administratīvajā tiesā pārcelta LELB pieteikuma izskatīšana pret Jelgavas pašvaldību. Baznīcas virsvalde apstrīd Domes Administratīvās komisijas pārstāvju pērnruden uzlikto 25 latu sodu par nepļauto zāli 2,1 hektāra teritorijā 4. līnijā. Pamatojums – zemesgabals nav ierakstīts Zemesgrāmatā. Savukārt pašvaldības Administratīvās komisijas priekšsēdētāja Iveta Potapova uzskata, ka piešķirtās īpašumtiesības prasa, lai LELB zemesgabalu koptu.
Pārlaižot skatu pērn asfaltētajai 4. līnijai, redzamas glītas savrupmājas. Pie daudzām iekopti dārzi un siltumnīcas. Šajā rindā gan neiederas aizaugušais klajums blakus 65. mājas pagalmam. Tajā iesējušies un vairāku metru augstumā pastiepušies bērziņi, kas nodevīgi liecina – zeme nav īsti izmantota jau vairākus gadus. «Ziņu» uzrunātais 65. mājas īpašnieks Aivars Gailis atklāj, ka par saprātīgu cenu labprāt iegādātos daļu no kaimiņos esošā zemesgabala. Taču agrāk tas viņam atteikts, jo gabals piederot pašvaldībai kā kompensējamā zeme. To, ka šā īpašuma tiesības jau kopš 2010. gada pieder LELB virsvaldei, viņš nezina. Lai ierobežotu nezāļu un gliemežu ienākšanu savā dārzā, apmēram 15 metru joslu kaimiņu zemē A.Gailis izpļāvis. Soda nauda augNeattaisnotās neierašanās uz tiesas sēdi iemesls, pēc arhibīskapa Jāņa Vanaga palīdzes Helēnas Andersones teiktā, ir kancelejas dokumentos nozudusī tiesas pavēste, tā atradusies tikai tad, kad par to sāka interesēties «Ziņas». «SIA «Pastorāts», kas nodarbojas ar baznīcas nekustamā īpašuma lietām, un virsvalde atrodas atsevišķās mājās. Gadījās, ka, no vienas mājas uz otru ceļojot, tā noklīda,» skaidro H.Andersone. Lieta par nekopto zemesgabalu 4. līnijā pirmo reizi līdz pašvaldības Administratīvajai komisijai nonāca 2010. gada novembrī. Tās priekšsēdētāja I.Potapova stāsta, ka toreiz LELB palika nesodīta. Komisija nākusi pretī jaunajiem īpašniekiem, atzīstot, ka četri mēneši ir diezgan īss laiks, lai paspētu zemesgabalu iemērīt un nostiprināt Zemesgrāmatā. Taču divu gadu laikā nekas nav mainījies. I.Potapova atzīst, ka šajā gadījumā parādās LELB bezatbildība. Līdzīgi nesakopts četrarpus tūkstošu kvadrātmetru zemesgabals Bērzu ceļā (tā īpašuma tiesības 2010. gada jūnijā arī tika piešķirtas LELB). Par tā aizaudzēšanu ar kūlu 31. maijā Administratīvās komisija piemēroja sodu 500 latu apmērā, kas ir minimālais, ko šajos gadījumos nosaka Administratīvo pārkāpumu kodekss. I.Potapova spriež, ka LELB tīši kavējas ar zemesgabalu nostiprināšanu Zemesgrāmatā, lai tie nebūtu jākopj. Esot pārdots diezgan daudzSIA «Pastorāts» valdes priekšsēdētājs Ainis Ozoliņš stāsta, ka daļa no Jelgavā LELB piešķirtajiem īpašumiem tomēr esot nostiprināti Zemesgrāmatā. Taču visu paspēt nevarot. «Neesam vilcinājušies nevienā brīdī un arī līdzekļus savu īpašumu apkopšanai esam atvēlējuši. Kamēr zeme piederēja pašvaldībai, neviens nelikās ne zinis. Kolīdz tiek kādam, kas var maksāt, tā raksta sodus,» saka A.Ozoliņš. Viņš piebilst, ka nozīmīga daļa baznīcas īpašumu esot pārdota, tostarp arī viens no sešiem īpašumiem Jelgavā. H.Andersone gan iebilst, ka pēdējā laikā nozīmīgi nekustamā īpašuma darījumi LELB nav veikti. Lauku mācītāju algas un citi finansiāli sasāpējuši jautājumi tiekot risināti 25. Sinodes 2010. gadā apstiprinātā budžeta ietvaros. Ja ko izdodas pārdot, tad ieņemtā nauda tiekot noguldīta depozītā. Pēc SIA «Pastorāts» mājas lapā publicētās informācijas, pašlaik pārdošanai izlikti vairāki desmiti LELB virsvaldes īpašumu Latvijā, tostarp arī Jelgavā. Nekustamā īpašuma eksperts Viktors Svirkovskis vērtē, ka Latvijas normatīvajos aktos nekur nav noteikts, cik ilgā laikā īpašums būtu jāieraksta Zemesgrāmatā. Viņš novērojis, ka bieži vien tā rīkojas, lai izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas. Atbilstoši likumam «Par nekustamā īpašuma nodokli» ar nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamos īpašumus, ja tie netiek izmantoti saimnieciskajai darbībai. «Vai zemesgabala 4. līnijā, kura lietošanas mērķis ir individuālo dzīvojamo māju apbūve, nonākšana baznīcas īpašumā un pēc tam pārdošana nav saimnieciskā darbība?» retoriski jautā V.Svirkovskis. Pēc Jelgavas pašvaldībā sniegtās informācijas, LELB virsvaldei piešķirtas īpašuma tiesības zemei 38 hektāru platībā, kas galvenokārt ir mantojums no vācu luterāņu draudzēm.
