Tikai retās Latvijas kapsētās nav neģēlīgu roku aplaupītu kapu pieminekļu. Vandaļi izlauž tiem bronzas vai vara bareljefus, aizgājējiem veltītus uzrakstus, sabojā vāzes. Netiek taupīti arī pieminekļi pilsētās. Par to liecina koka plāksne pie LLU Meža fakultātes. To nācās uzlikt nolauztās krāsainā metāla plāksnes vietā. Bieži laikrakstos lasām par nozagtajiem vadiem simtiem metru garumā. Nesodīti darbojas krāsaino metālu zagļi un uzpirkšanas punkti. Atklāto noziegumu sarakstos velti meklēt informāciju par sodītām personām, kas saistītas ar krāsaino metālu tirdzniecību. Latvija citu Eiropas valstu vidū izceļas ar augstu sakrālo kultūru. Katra mazākā lauku kapsēta raisa izbrīnu ārzemju tūristos. Bet apgānītie pieminekļi rada viņos neizpratni, jo par katras tautas kultūru liecina arī tās attieksme pret saviem mūžībā aizgājušajiem. Iekšlietu ministrijai pienācis pēdējais laiks asi vērsties pret kapu apgānītājiem, lai novērstu antihumānos noziegumus, veicot rūpīgas pārbaudes krāsaino metālu uzpirkšanas vietās, prasot visiem, kas tos nodod, uzrādīt attiecīgus personību apstiprinošus dokumentus un ieviešot citus pasākumus, lai varētu pilnībā izbeigt nelegālo un līdz šim nepilnīgi kontrolēto darbību.To, ka kapu apgānītāji pēc noziegumiem pilsētās ar savām izdarībām pārcēlušies uz mazajām lauku kapsētām, liecina apgānītais un aplaupītais piemineklis Glūdas pagasta Kažmeru kapsētā. Tas bija veltīts 1925. gadā mirušajam ilggadējam pagasta skolotājam Kārlim Purmalim. Neskarts pārdzīvojis garos okupācijas un kara gadus, piemineklis tagad stāv bez skaistā bareljefa līdzās kapa kopiņai, kuru neaizmirst uzkopt vietējie skolēni un atsaucīgie iedzīvotāji. Kur palicis neģēlīgo roku izlauztais bareljefs? Kas uzdrošinājies apgānīt aizgājēja piemiņu? Kādu sodu saņems vainīgās personas? Šie jautājumi gaida atbildi.
