Vārdi «Kwaspen», «Strenesse» un daudzi citi modes pasaulē pazīstamie, domājams, vairumam nebūs sveši.
Vārdi «Kwaspen», «Strenesse» un daudzi citi modes pasaulē pazīstamie, domājams, vairumam nebūs sveši. Tomēr tikai retais zina, ka daļa no šo slaveno firmu ražojumiem top tepat pie mums, Jelgavā. Biežāk runāts par to, ka mūsu pilsētā darina glītas rotaļlietas, kas tiek eksportētas uz Vāciju. Lai noskaidrotu, kas vēl top SIA «Berling», SIA «Lumat» un SIA «KKR», «Ziņas» tikās ar Latvijas un Vācijas kopuzņēmumu prezidentu Ošeru Kurlandu.
Sākums bija tāds pats kā daudziem. Deviņdesmito gadu sākumā juka padomju laika sadzīves pakalpojumu uzņēmumi. O.Kurlands tolaik bija Jelgavas Sadzīves pakalpojumu kombināta direktors un sāka meklēt iespējas sadarboties ar citu valstu ražotājiem. Tā tika nodibināti kontakti ar vienu no populārākajām Vācijas rotaļlietu ražotājas firmas «Kathe Kruse Puppen» pārstāvjiem, kas piedāvāja izgatavot produkciju pēc viņu paraugiem. Pamēģinājuši, un rezultāts izdevies tāds, ka vācu firma, atsakoties no galvaspilsētas tekstiluzņēmumu pakalpojumiem, līgumu noslēdza ar jelgavniekiem. Kā spriež prezidents, acīmredzot rīdzinieki domājuši, ka lelles – tas nav nopietni. Tā pirms vienpadsmit gadiem – 1991. gada augustā – tika nodibināta firma SIA «Berling», kas ražošanu iesāka ar trīs strādniecēm, bet gadu beidza jau ar pārdesmit.
Pirmā gada apgrozījums tagad liekas smieklīgi mazs – divarpus tūkstoši vācu marku. O.Kurlands: «Pēc pirmā gada domāju, ja sasniegsim desmit reizes lielāku apgrozījumu, būšu laimīgākais cilvēks pasaulē.» Tagad gadā tas ir vairāk nekā divi miljoni latu. Daudzi toreiz teikuši, ka vecais Kurlands esot galīgā bērna prātā, bet tālākais parādīja, ka viņš ir izvēlējies pareizo ceļu.
1993. gada oktobrī nodibināja SIA «Lumat» – pēc tam, kad vācu partneris piedāvāja sākt bikšu ražošanu. Nedaudz vēlāk bērnu apģērbu šūšanai tika izveidota firma SIA «KKR», kas pērn šuva 350 dažādu tērpu modeļu. Tajā ir sākta uzņēmumu pārvaldes optimizācija, kas nenozīmē pārtraukt ražošanu vai samazināt strādājošo skaitu. Kā uzsvēra O.Kurlands, baumas par ražošanas pārtraukšanu ir stipri vien pārspīlētas, vienkārši firmas tiks apvienotas.
Lelles kleita un bundesvēra kareivja bikses
SIA «Berling» pašlaik ražo gandrīz 1200 dažādu izstrādājumu, kas saistīts ar, kā izrādās, ļoti nopietnu tekstilnozari – leļļu apģērbšanu no galvas līdz kājām – un dažādu veidu rotaļlietu izgatavošanu pēc vācu firmas «Kathe Kruse» pasūtījuma, kas to tālāk izplata ar šo firmas zīmi. Šai firmai jelgavnieki pašlaik šuj arī gandrīz 350 dažādu modeļu bērnu apģērbu. Savukārt SIA «Lumat» līdz šim ir izpildījusi dažādus pasūtījumus gan sieviešu, gan vīriešu bikšu šūšanai ar tādiem slaveniem vārdiem kā «Strenesse», «Kwaspen», «Hoesmann» un daudzi citi. Jelgavā saražotā produkcija Eiropā ir pieskaitāma pie dārgo kategorijas, un viena bikšu pāra cena veikalā var būt pat vairāki simti eiro. Vēl Jelgavā šūtās biksēs Vācijā staigā gan pasta darbinieki, gan policisti un arī bundesvēra karavīri. Izrādās, ka liela tiesa no prestižāko mednieku apģērbu firmu ražotājiem bikšu šūšanu pasūtījuši tieši šeit. Tas nozīmē, ka dienā pēc pasūtītāja izstrādātajiem paraugiem vidēji tiek saražots 2 000 modeļu bikšu.
Vistuvākajā laikā uzņēmumā gaida divas adāmās mašīnas, katru 100 tūkstošu eiro vērtībā. To uzstādīšana ļaus uz vietas ražot trikotāžas audumus gan bērnu apģērbiem, gan speciālajām darba drēbēm, kas ļautu samazināt gatavās produkcijas pašizmaksu.
Galvenais ir kvalitātes garantija
Sieviešu bikšu kvalitāti pārbaudīt divas reizes mēnesī ierodas pasūtītājfirmas tehnologs. Vīriešu bikšu šūšanā ir iegūta pamatīgāka pieredze, tāpēc jelgavnieku produkcijas kvalitātei ir lielāka uzticība, līdz ar to pasūtītāja tehnologs ierodas daudz retāk. Runājot par kvalitāti, prezidents nonāk pie ne visai optimistiskā secinājuma: kvalitāte ir vienīgais, kas pagaidām attur pasūtītājus no pasūtījumu izvietošanas citās valstīs, kur varētu būt lētāks darbaspēks. Piemēram, Ķīnā šūtās bikses izmaksātu stipri vien lētāk, bet tur produkcijas kvalitāte ir daudz zemāka. Turklāt jāņem vērā arī tālais piegāžu ceļš. Taču nopietnu konkurenci vistuvākajā laikā varētu radīt Ukraina un Baltkrievija, jo tur darbaspēka izmaksas ir mazākas, tikai pagaidām ļoti klibo kvalitāte. Toties konkurence neesot sagaidāma no Krievijas, jo tur darbaspēka izmaksas ir apmēram tādas pašas kā Latvijā, bet nav kvalitātes.
Sarunā ar uzņēmuma speciālistiem vārdi «kvalitāte», «garantija» un citi, kas raksturo firmas tēlu, skanēja nepārtraukti. «Tikai šādi mēs varam konkurēt ar citiem ražotājiem. Tagad mūsu prasmi zina, un, godīgi sakot, pasūtījumu būtu vēl vairāk, ja mēs varētu pieveikt vēl lielāku apjomu,» tā O.Kurlands.
No sākuma kuriozs licies tas, ko uzņēmuma darbinieki redzējuši Vācijā – kāda kliente vēstulē sūdzējusies par izirušu vīli lellei, kas pirkta pirms astoņiem gadiem. «Kathe Kruse» pārstāvji viņai atbildes vēstulē lūdza lelli atsūtīt, lai defektu varētu izlabot un kliente būtu apmierināta. Lūk, ko nozīmē turēt augstu godā firmas vārdu un cienīt ikvienu klientu. «Latvijā likums par produkcijas garantiju ir spēkā tikai no šā gada, bet tur, kur mēs vēlamies iestāties, tas darbojas jau daudzus desmitus gadu. Mums principiāli jāmaina sava attieksme pret kvalitātes garantijām,» skaidro O.Kurlands.
Atkal problēma – kvalificētas šuvējas
Šuvēju vidējā alga O.Kurlanda vadītajos uzņēmumos ir 110 latu. Varētu likties, ka tas salīdzinājumā ar galvaspilsētas algām ir maz. Toties uzņēmumā darbiniekiem ir pašiem savs ēdināšanas komplekss, kurā pusdienas izmaksā krietni zem lata. Ir arī bezmaksas medicīnas punkts, kurā nepieciešamības gadījumā var saņemt pirmo palīdzību vai izdarīt procedūras. O.Kurlands: «Saprotu, ka arī tas nav daudz, bet mēs esam uzņēmums, kas godīgi maksā visus nodokļus, ieskaitot sociālo. Un, kā jau minēju, pasūtītājam esam interesanti ar savu augsto darba kvalitāti, pasūtījuma izpildes precizitāti un ne pārāk augstām izmaksām.»
Pašlaik visos trijos uzņēmumos strādā aptuveni 850 darbinieku, lielākā daļa ir šuvējas. Darbs tiek organizēts vienā maiņā, bet varētu vairākās, ja vien būtu iespējams pieņemt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus. Izrādās, ka tādus nemaz nav tik viegli atrast. O.Kurlands: «Esmu pārliecinājies, ka mūsu šuvēju kvalifikācija ir daudz augstāka nekā Eiropas šūšanas fabrikās. Neesmu redzējis, ka citur tik ātri šuvējas būtu varējušas apgūt vienu operāciju pēc otras. Mūsu šuvēju augsto kvalifikāciju atzīst pat Rietumu partneri.» Viņu darbiniekiem esot daudz šaurāka specializācija.
Tomēr atkal un atkal sarunā prezidents atgriežas pie tā, ka ražošanas paplašināšanu ierobežo kvalificētu darbinieku trūkums. Daudzi, kam licies, ka ievērot augstās kvalitātes prasības ir par daudz prasīts, vairs šeit nestrādā. Toties tie, kas palikuši, kā saka O.Kurlands, ir tas zelta fonds, bez kura nebūtu paša uzņēmuma.
Rotaļlietas tikai vācu bērniem?
Uz šo jautājumu prezidents nopūšas un skumji pasmaida, pēc tam teic – esot vairākkārt piedāvājis mūsu veikalos izplatīt, tomēr rotaļlietas, par kurām Rietumeiropā ir gatavi maksāt bargu naudu, šeit neviens nevēlas pirkt pat par santīmiem. Visa bērniem domātā produkcija tiekot ražota no ļoti kvalitatīva dabīga auduma un izejvielām, ko augstu novērtē citās valstīs. «Pie mums tagad iestājies Dienvidaustrumāzijā ražotu Bārbiju un citu ne pārāk kvalitatīvu plastmasas spēļmantu laikmets. Acīmredzot jāpaiet laikam, pirms mūsu produkcija Latvijā būs novērtēta un pieprasīta,» situāciju skaidro O.Kurlands.
