Pēcpusdiena, 5. marts. 1. ģimnāzijas logos mīlīgi spīdēja saule. Gaiteņos čaloja smaidoši jaunieši, visapkārt ziedu smarža.
Pēcpusdiena, 5. marts.
1. ģimnāzijas logos mīlīgi spīdēja saule. Gaiteņos čaloja smaidoši jaunieši, visapkārt ziedu smarža. Gaisotne liecināja, ka skolā svētki. Izlaidums!? Ne gluži, tomēr ar vienu kāju jau no skolas ārā gan. Žetonu vakars bija silts un gaišs ne tikai pavasara saulītes dēļ.
Sarīkojumu veidoja divas daļas – oficiālā, kad mēs, trīs izlaiduma klases, zāles priekšā saņēmām žetongredzenus, un saviesīgā, kad rādījām priekšnesumus, kuru temats bija “Skolas dzīve”. Vakara vadītāji bija no vienpadsmitās klases – Andris un Solvita, skolas varenākās balss īpašniece. Īpaši atraisītu noskaņu zālē radīja dejotāji no 11.d ar grieķu tautas deju sirtaki.
12.a bija apkopojusi savdabīgu statistiku par klases zināšanu līmeni. Piemēram, 10. klases sākumā kosinusu teorēmu zināja 0% skolēnu, bet tagad par to informēti jau vismaz 90%, par ko liels paldies matemātikas skolotājiem.
Skumji, ka daudzi pedagogi nebija ieradušies, vecākiem un draugiem paredzētās vietas bija pustukšas. Nebijām arī spējuši vienoties par vienādu gredzena modeli visiem – kas zina, varbūt pēc gadiem desmit salidojumā vecos kolēģus tikai pēc žetona pazīsim. Tomēr ne jau greznumlietā vien iegravētas atmiņas un piederības izjūta skolai.
Pasākuma neoficiālajā daļā likām zālei šūpoties smieklos. Improvizētā klasē skolēnu vietas ieņēma mūsu skolotāji, kas tagad nu varēja izjust, kā ir, kad tevi izsauc klases priekšā, bet tu nevari atbildēt ne uz vienu jautājumu. Atgādinājām arī pedagogu agrākās “valodas pērles”. Gaudāmies par to, cik grūti “savaldīt mobilizētos ganāmpulkus”, un par viena otra “aktīvās atpūtas veidu jeb hobiju – krist skolotājiem uz nerviem”. Ovācijas izpelnījās arī skolas deju popūrijs, kas pierādīja, cik vispusīgi ir mūsu ģimnāzijas jaunieši.
Vakara turpinājumā piedalījāmies atrakcijās, kuras bija veidojuši vienpadsmitie. Tika piedāvāta laušanās un kafijas dzeršanas sacensības skolotājiem, knaģu spraušana uz virves ar muti un popiela. Par diskotēku rūpējās skolas dīdžeju apvienība.
Apsveikuma runās gan audzinātājas, gan skolēni minēja, ka trīs vidusskolas gados līdzās patīkamajiem brīžiem nereti bijuši konflikti, taču tie tikai darījuši ikdienu krāsaināku. Visi kā viens atzina, ka kopā pavadītais laiks ir neaizmirstams. Topošie absolventi tika salīdzināti ar apgredzenotiem putnēniem, kas gatavojas svarīgam lidojumam vasarā.
Liene Pierhuroviča, ģimnāziste ar žetonu
