Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu Zemkopības ministrija apkopojusi un sagatavojusi 2001. gada ziņojumu par situāciju lauksaimniecībā.
Saskaņā ar Lauksaimniecības likumu Zemkopības ministrija apkopojusi un sagatavojusi 2001. gada ziņojumu par situāciju lauksaimniecībā.
Pērnais gads bijis veiksmīgāks nekā iepriekšējie, bet pēdējos trijos gados nostabilizējies lauksaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā. Pērn tas bija 2,5 procenti no kopējā iekšzemes kopprodukta. Arī lauksaimnieku ienākumu līmenis atjaunojies līdzīgi, kāds tas bija no 1995. līdz 1997. gadam. Uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi palielinājušies par 27 procentiem. Kopējie ienākumi lauku saimniecībās 2001. gadā sasniedza 103 miljonus latu, kas ir par 25 procentiem vairāk nekā 2000. gadā.
Pērn auguši ražošanas apjomi vairākās lauksaimniecības nozarēs:
piena ražošanā – par 2,8 procentiem, govju skaits palielinājies par 2,2 procentiem;
cūku skaits audzis par 8,9 procentiem, sivēnmāšu – par 14,3 procentiem;
par 4,9 procentiem palielinājies liellopu skaits;
putnu gaļas ražošanas apjomi auguši par 23 procentiem, bet olu – par 3,5 procentiem;
graudaugu sējumu platības palielinājušās par 5,6 procentiem, kopraža – par 0,5 procentiem, jo vidējā ražība bija tikai 2,09 tonnas no hektāra;
ievērojami augušas rapša sējplatības un arī kopraža – par 30 procentiem;
dārzeņu platības kļuvušas lielākas par 37 procentiem, siltumnīcu – par 48 procentiem.
Protams, lauksaimniecībā novērotas arī negatīvas iezīmes. Diemžēl ražošana bijusi sadrumstalota – 57,6 procentos saimniecību bija tikai viena divas govis, bet 54,3 procentos saimniecību – viens divi gaļas liellopi, 96,4 procenti kartupeļu platību nepārsniedza vienu hektāru. 2001. gads bija nelabvēlīgs kartupeļu audzēšanai. Šīs kultūras kopraža, salīdzinot ar 2000. gadu, samazinājusies par 18 procentiem, ražība bijusi 112 centneru no hektāra. No kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes neizmantots palika 21 procents (516,9 hektāri). Par 12,8 procentiem sarucis saražotās liellopu gaļas apjoms.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta apjomi palielinājušies par 68 procentiem, bet importa – par 15,1 procentu. Kopumā ārējās tirdzniecības negatīvais saldo samazinājies par astoņiem miljoniem latu. Ievērojama (45 procentu apjomā no Latvijā ražotā daudzuma) ir siera kvota. Arī citu produktu – konditorejas, miltu izstrādājumu u.c. – eksportam uz ES valstīm palielinātas kvotas.
Pērn subsīdijās tika izmaksāti 20 880 216 latu. Vislielākais finansējums no subsīdijām piešķirts lopkopībai, taču palielinājies arī tiešo maksājumu īpatsvars augkopībā.
2001. gads bija zīmīgs ar veiksmīgu ilgi gaidītās SAPARD programmas ieviešanu Latvijā, parakstot finansu līgumu starp Latviju un ES par finansējuma piešķiršanu. Turklāt pērn oficiāli atklāja ES un Latvijas sarunu septīto sadaļu «Lauksaimniecība». Tika sagatavoti un iesniegti ES lauksaimniecības pozīcijas dokumenti – mūsu kā kandidātvalsts prasības iestājai savienībā.
Svarīgi, ka valdība 2001. gada oktobrī apstiprināja lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu, tādējādi mūsu lauksaimnieki saņems lētos ilgtermiņa kredītus ar septiņu procentu likmi.
