Elejā sešdesmito gadu sākumā uzbūvētās trīs četrstāvu, tautā vēl joprojām par armijnieku mājām dēvētās ēkas, kas savulaik uzskatītas par prestižām, šoziem atstātas bez apkures.
Naudas trūkums ietekmē apkuri
Elejā sešdesmito gadu sākumā uzbūvētās trīs četrstāvu, tautā vēl joprojām par armijnieku mājām dēvētās ēkas, kas savulaik uzskatītas par prestižām, šoziem atstātas bez apkures. Iemesls – līdzekļu trūkums un iedzīvotāju nespēja pilnībā norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Namu parādus vairo arī tas, ka daudzi dzīvokļi reāli netiek apdzīvoti. Pēc iemītnieku statistikas, Bauskas ielas 5. mājā no 36 dzīvokļiem 13 ir tukši. 7. un 9. namā pamesti ir attiecīgi 12 un 14 dzīvokļu.
Visneapskaužamākajā situācijā ir 5. nams, kur līdztekus apkures nelaimēm visos augšstāva dzīvokļos nav iespējams mitināties, jo viscaur tek jumts, nopludinot istabu sienas. Mājas vecākā Anu Akopjana norāda, ka vistrakāk klājas īrniekam Andrim Tiščenko. Kad viņš ievācies dzīvoklī, tas bijis neaprakstāmā stāvoklī – bez neviena krāna, izlietnes. Pat logi bijuši bez rūtīm, no radiatoriem pilējis ūdens, un tādējādi mitruma iespaidā uz sienām izplatījušies pelējuma traipi. «Kur šodien cilvēkiem ņemt līdzekļus tik apjomīgam remontam?» vaicā mājas ļaudis, piebilstot, ka šajos namos galvenokārt izmitina maznodrošinātos iedzīvotājus.
Formālie īrnieki aizņem dzīvokļus un vairo parādus
Saņemt labāku mitekli kaut vai šajos namos neesot iespējams, jo daudzi dzīvokļi, lai gan pierakstītie īrnieki tajos ilgu laiku, pat vairākus gadus, nedzīvo, formāli skaitās aizņemti. Šajos namos pierakstītie sastopami gan Jelgavā, Svētē un Lielplatonē, gan Krievijā, tikai ne Elejā. Kā zina teikt 7. nama vecākā Ņina Širokova, piemēram, Aivars Sprudzāns jau sešus gadus dzīvo Tjumeņā. Arī divos 9. mājas dzīvokļos (39. un 40.) pierakstīts bijušais armijnieks ar sievu. Taču jau kopš 1990. gada abi dzīvo Kaļiņingradā. Protams, netiek veikti arī komunālie maksājumi, tādējādi apjomīgāku vēršot palikušo iemītnieku parādu nastu.
Ne velti 9. nama vecākā Zinaīda Āboma jau kategoriskāk vaicā: vai tiešām tikai tāpēc, ka pagastā šīs ēkas dēvē par «bomžatņikiem», uz pagasta varu neattiecas tas likums par pašvaldību pārziņā esošiem dzīvokļiem, kurā paredzēts, ka nedzīvošanai pēc reālās pieraksta vietas var sekot izrakstīšana no dzīvokļa? Elejas komunāldienestā līdz nākamgada sākumam pirmo reizi būšot veikta vispusīga analīze, bet pagaidām precīzi dati par reāli dzīvojošiem un nedzīvojošiem parādniekiem izpaliek. Neizprotami, kāpēc tāds pārskats top tikai tagad, nevis pirms pāris gadiem vai katru gadu.
Pagasta priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli norāda, ka izrakstīt no dzīvokļa nav tik vienkārši, jo citiem īrniekiem ir pat savs iedzīvotāju reģistra numurs, kas šo lietu sarežģī. Savukārt komunāldienesta darbiniece teic, ka Krievijā dzīvojoši cilvēki Elejā nevarētu būt pierakstīti, jo pēdējās lietas nodotas izskatīšanai jau novembra padomes sēdē.
Slīcēju glābšana – pašu slīcēju ziņā
Tā vai citādi apkures jomā slīkstošo glābšana atstāta pašu slīkstošo ziņā, kā tas jau agrāk noticis vairākos citos rajona pagastos. Par spīti dārdzībai, lielākā daļa iedzīvotāju izmanto elektriskos sildītājus, tādējādi izraisot elektrotīkla pārslodzes. Tiesa, vadi kāpņu telpās liecina, ka pie strāvas īrnieki tiek ne tikai ar atļautiem paņēmieniem.
Krāsnis un krāsniņas sarūpējusi neliela daļa – 5. mājā, piemēram, tikai kādi astoņi īrnieki. Lai izveidotu mūrīti, jāsagrauj nesošās starpsienas starp virtuvi un istabu. Neviens neuztraucas, ka tas varētu ietekmēt mājas tālāko ekspluatāciju. Savukārt apakšstāvu iemītniekiem dzīves apstākļus gandē dūmi, kas pa ventilācijas lūkas spraugām atrod izeju uz dzīvokļiem, smacējot īrniekus un nokvēpinot istabas. Vai šādai rīcībai kurināšanas jomā nav jābūt saskaņotai ar ugunsdrošības dienestu?- vaicā īrnieki. Pagastnamā uz šo jautājumu atbild, ka minētā dienesta akcepts Bauskas ielas māju apkurināšanai ar krāsnīm saņemts jau vasarā. Kāpēc par to vēl līdz šim nav informēti iedzīvotāji, nav skaidrs.
Pagasts uzliek papildnoteikumus. Īrnieki saistības neuzņemas
Neizpratni īrniekos sagādā arī īres līgums, kura papildnoteikumi paredz, ka iedzīvotājiem saskaņā ar pagasta padomes maijā pieņemto lēmumu dzīvokļos jānodrošina siltums, lai neaizsaltu ūdensvads un kanalizācijas caurules. Vairums blakus līgumtekstam fiksējuši piezīmes, ka par ūdensvadu un kanalizāciju nekādas saistības neuzņemas. Līdz ar to par šo komunikāciju stāvokli neviens neatbild un iespējamo avāriju reizēs nebūs arī vainīgo.
Pašvaldība šādu rīcību atzīst par likumīgu, jo savu daļu (siltuma piegādi līdz namam) vietējā vara ir nodrošinājusi. Bet tas, lai apkure būtu reāla, atkarīgs no tā, cik liels ir maksājumu procents par siltumu. L. Koindži-Ogli norāda, ka problēmas šinī ziņā sākušās jau iepriekšējā sezonā, kad līdz Jaunajam gadam Bauskas ielas namu parāds sasniedzis 2000 latu. Tāpēc pavasarī pieņemts lēmums, ka apkuri nodrošinās tikai tur, kur īrnieki par to būs samaksājuši (sākot no maija, 20 santīmus par dzīvokļa kvadrātmetru). Iedzīvotāji par lēmumu ir savlaicīgi informēti, taču neviens nereaģē.
Pašvaldības spēkiem iebūvēt visos dzīvokļos krāsnis neesot iespējams, tas atkarībā no rocības veicams pašiem īrniekiem. Maznodrošinātajiem bijusi iespēja lūgt pabalstus, bet šai kategorijai atbilstošus cilvēkus šajos namos speciāli neizmitina. Savukārt tie, kas minētos namus izvēlējušies dzīvošanai ne tik sen, acīmredzot rēķinājušies, ka dzīvokļus vispirms vajadzēs remontēt.
Iespēju robežās iemītnieki (kam nav parādu) dzīvokļu maiņas ceļā var pārcelties uz Dārza vai Parka ielas masīvu (ja tam piekrīt kāds šā masīva komunālo maksājumu parādnieks). Tas nozīmē, ka īrnieku izvēles iespējas ir visai ierobežotas.
Jumts tek, kā tecējis
Kā īrnieki, tā pašvaldība norādīja, ka Bauskas ielas mājām par sliktu nācis laiks, kad tās bijušas robežsargu bataljona pārziņā. Tam māju apsaimniekošanā nav bijis pieredzes. Šajos pāris gados audzis gan īrnieku parāds, gan pasliktinājies māju tehniskais stāvoklis. Tāpēc pašvaldība šos namus piekritusi pārņemt no Aizsardzības ministrijas, pieprasot 15550 latu, lai mājas attiecīgi sakārtotu. Pagasta priekšsēdētājs apgalvo, ka līdztekus šai naudai māju jumtu remontam (izlases veidā), noteku, galasienu sakārtošanai un katlumājas remontam vēl no pašvaldības līdzekļiem papildus atvēlēti 1500 latu.
Savukārt iedzīvotāji ar to nav un arī nevar būt pārāk apmierināti, jo, piemēram, 5. nama jumts pēc remonta tek, kā tecējis. Bet tieši jumts ikvienai ēkai ir vārīgākā vieta, un ar to sākas ēkas bojāeja. Iedzīvotājus satrauc arī tas, ka mājas šādā stāvoklī tiek nodotas privatizācijai. Tādā veidā pašvaldība vispār vēlas atkratīties no liekām rūpēm, tās noveļot uz iedzīvotāju pleciem.
