Sākoties aukstākam laikam, aizvien biežāk sāk kūpēt māju dūmeņi, bet ugunsdzēsējiem šajā laikā ir darba pilnas rokas.
Sākoties aukstākam laikam, aizvien biežāk sāk kūpēt māju dūmeņi, bet ugunsdzēsējiem šajā laikā ir darba pilnas rokas. Bojāti dūmvadi, krāsnis un neuzmanīga kurinātāju rīcība ik gadu izraisa ne vienu vien ugunsgrēku.
Mēģinot ietaupīt uz krāšņu tīrīšanas un remonta rēķina, iedzīvotāji bieži vien neaizdomājas, ka šādas nolaidības sekas var būt neatgriezeniskas. Kā «Ziņām» pastāstīja Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes inspektors Āris Baugers, netīrot dūmvadus, tajos sakrājas sodrēji. «Tie ļoti viegli aizdegas, bet degšanas temperatūra ir vairāk nekā 3000 grādu, ko nespēj izturēt neviens ķieģelis. Tādējādi rodas plaisas, kas, laikus nesalabotas, var kļūt par ugunsgrēka iemeslu,» tā inspektors.
Nedrīkst uzticēties nespeciālistiem
Visbiežāk ugunsgrēki notiek bojātu dūmvadu un krāšņu dēļ, taču dažkārt nelaimē vainojama arī nepareiza krāsns izbūve. «Gribu brīdināt iedzīvotājus, ka Jelgavā uzradušies viltus skursteņslauķi, kas par dažiem latiem it kā tīra dūmvadus, taču darbu izdara ļoti slikti. Bija vēl arī tāds kuriozs – kāds «meistars» izbūvēja pensionārei krāsni, bet, kad tā nevilka, viņa vērsās pie mums. Izrādījās, krāsnij nebija cuku,» atzīst Jelgavas pilsētas un rajona Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) valdes priekšsēdētājs Māris Bitāns. Skursteņu tīrīšanu un krāšņu remontu drīkst veikt tikai sertificēti speciālisti, un Jelgavā tādus var atrast tikai BUB. Reizi trijos gados vajadzētu krāsni pārbaudīt un veikt nepieciešamos remontdarbus, taču dūmvadi būtu gan jātīra divas reizes gadā. Ja ugunsdzēsēji konstatē, ka krāsns ir bīstama un nav lietojama, viņiem ir tiesības to noplombēt un likt saimniekiem to saremontēt. Par plombas noplēšanu bez saskaņošanas ar tās uzlicējiem var iestāties kriminālatbildība, bet ne jau tikai tāpēc vajadzētu rūpēties par apkures drošību – galvenais, lai mājā nolaidības dēļ neizceļas ugunsgrēks, kas var izpostīt ne tikai mantu, bet atņemt arī dzīvību.
Sildītājus nedrīkst atstāt ieslēgtus
Tikpat uzmanīgiem jābūt arī ar dažādu mantu žāvēšanu krāsns tuvumā vai pat uz tās. Kārtīgi iekurināta krāsns var būt iemesls drēbju, kas uzliktas pie tās žāvēties, degšanai. Bīstami ir arī atstāt malku blakus krāsns kurtuvei, it sevišķi, ja no krāsns var izlēkt kāda dzirkstele.
Pērn Jelgavā, sākoties apkures sezonai, vismaz sešu nopietnu ugunsgrēku iemesls bija neuzmanīga rīcība, atstājot pie sildāmierīcēm ātri uzliesmojošas mantas. Vēl biežāk aizdegšanās notiek no elektriskiem sildītājiem, kas istabā atstāti bez uzraudzības. Katru reizi, izejot no mājas, jāatceras tos izslēgt, jo nereti no pārslodzes vai pārkaršanas var aizdegties arī elektrības kontakti.
