Ja pieteikšanās un projektu īstenošana tiešām būs tik vienkārša, kā patlaban izskatās, tūkstošiem mājsaimniecību nākamo apkures sezonu varētu sākt ar jaunām privātmāju apsildes iekārtām. Turklāt pusi no to iegādes izmaksām sola segt Klimata pārmaiņu finanšu instruments (KPFI). Iedzīvotājus gan aizvien baida divas lietas – finansējums un birokrātijas šķēršļi –, tādēļ lielākā interese varētu būt no tiem namīpašniekiem, kas tik vai tā šogad plānojuši sagādāt jaunas māju apsildes ierīces.
Valdība nupat akceptējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu, kas paredz vēl nebijušas iespējas privātmāju īpašniekiem veikt būtiskus apkures sistēmas uzlabojumus, saņemot par to atbalstu. Kā informē VARAM pārstāve Kristīne Barševska, atbalsta saņēmēji tiks noteikti atklātā konkursā. Tā mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda emisiju mājsaimniecību sektorā, atbalstot siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu dzīvojamai mājai, lai siltumu ražotu no atjaunojamiem resursiem. Apkures katli un saules paneļiBūtībā tas nozīmē atbalstu apkures iekārtu nomaiņai, lai no fosilā kurināmā, piemēram, dīzeļdegvielas vai oglēm, pārietu uz atjaunojamo – malku, briketēm un citiem, «Ziņām» skaidro Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Mārtiņš Prīsis. Tā ir iespēja lielā privātmājā ar četrām piecām krāsnīm izveidot centrālo apkures sistēmu, uzlikt uz ēkas jumta saules kolektorus, kas ļaus sagatavot silto ūdeni, vai ierīkot apkuri ar gaisa vai zemes siltumsūkni. Glūdenieks Kazimirs Ramans neslēpj, ka apsver iespēju ar šā konkursa palīdzību arī savam mājoklim sagādāt jaunu apkures iekārtu. Pašlaik privātmāju apsilda ar malkas un gāzes krāsni, taču griboties «vismaz 90 procentu siltumenerģijas efektivitāti, nevis visu izlaist caur skursteni». Energoresursi mājsaimniecībām veido lielākās izmaksas ģimenes budžetā, tādēļ doma par jaunu apkures katlu pirkšana ir daudziem, vērtē K.Ramans. Šo programmu, kas sola 50 procentu atbalstu, viņš vērtē kā labu iespēju, taču norāda – malkas krāsnis diez vai būs izdevīgas, jo koksne mežiem nabadzīgajā Zemgalē ir dārga. Arī par siltumsūkņiem cilvēku interese mazinoties, jo tie darbināmi ar elektrību, bet nupat atcelta samazinātā 10 procentu PVN likme un elektroenerģija kļuvusi dārgāka. «Tomēr uz nākamo sezonu gribas ko ekoloģiskāku, tāpēc interesēšos,» saka K.Ramans. Interese liela, pieteikšanās – vienkāršaPieteikšanās šajā konkursā varētu sākties mēneša laikā, jo ministrija vēl aizvien gatavo sarakstu ar firmām, kurām būs tiesības piegādāt un uzstādīt apkures iekārtas, kā arī pēc tam nodrošināt to apkopi 24 stundas diennaktī. Tādu uzņēmumu netrūkst, jo siltumsūkņus vien Latvijā piedāvā ap 40 firmu. «Interese jau tagad ir liela,» saka M.Prīsis. Viņš domā, ka atbalsta programma būs ļoti vienkārša un jebkuram saprotama, tādējādi ikviens, kas gribēs, varēs pieteikties konkursā. Pēc programmas atvēršanas tiek solīti izglītojoši semināri. Arī Zemgales Reģionālā enerģētikas aģentūra konsultācijas neatteiks. Konkursu domāts atklāt februārī, tad būs trīs mēnešu ilgs pieteikšanās termiņš, pēc tam mēnesi izskatīs iesniegumus, bet uz vasaras beigām, rudeni jau varētu gādāt apkures katlus vai vēja ģeneratorus. Pēc VARAM sniegtās informācijas, pieejamais KPFI finansējums ir vairāk nekā 11 miljoni latu. Kopumā tiek solīts atlīdzināt pusi no ieguldītajām izmaksām, bet atbalsta summa nevarēs pārsniegt 7000 latu. Projekta iesniedzējs varēs būt Dzīvojamās mājas īpašnieks, kas ir fiziska persona, uz kuras vārda reģistrēta dzīvojamā māja Vairāku dzīvokļu mājas mitekļu īpašnieku izveidota biedrība, kas neveic saimniecisko darbību un rīkojas šīs mājas dzīvokļu īpašnieku vārdāKādu iekārtu iegāde tiks atbalstīta Šķeldas vai salmu, biomasas granulu, malkas katli un biomasas kamīni ar jaudu līdz 50 kW Saules kolektoru sistēmas ar jaudu līdz 25 kW Energoavoti ar siltuma sūkņiem ar jaudu līdz 50 kW Vēja ģeneratori ar jaudu līdz 10 kW Saules baterijas ar jaudu līdz 10 kW
