Pārsteigumu Jelgavas pašvaldībai un uzņēmumam «Fortum Jelgava» šonedēļ radījusi «Ziņu» rīcībā nonākusī informācija par kādas mājas apkures parādiem – pašvaldība jau 2002. gadā par apkures parādu «uzaudzēšanu» no saviem dzīvokļiem izdzinusi īrniekus, mitekļus pārdevusi izsolē, taču aptuveni 4500 latu lielais parādu slogs nav dzēsts. Tagad pašvaldība izliekas, ka tādas problēmas nemaz nav un mājai sola to slepus nokārtot. Savukārt nozares ministrijai kārtējo reizi nākas norādīt uz prettiesiskām darbībām Jelgavā.
Lielās ielas 37. nams rudenī bija viens no daudziem Jelgavā, kam SIA «Fortum Jelgava» lielās parādu nastas dēļ draudēja nepieslēgt apkuri, jo pirms sezonas sākuma 72 dzīvokļu nams siltuma piegādātājai nebija samaksājis ap 13 tūkstošiem latu, «Ziņām» stāsta mājas vecākais Vladimirs Saveļjevs. «Tādēļ esmu ieinteresēts, lai parādnieku būtu iespējami mazāk.» Būdams parādu piedziņas firmas īpašnieks, viņš šopavasar nopietni sācis interesēties, kā mājai radusies tik liela nesamaksāto rēķinu nasta. Dzīvokļi izsolīti, parāds – palicis Līdz 2002. un 2003. gadam Lielās ielas 37. mājā bija septiņi vēl pašvaldībai piederoši dzīvokļi, kuros izmitināti īrnieki. No trijiem dzīvojošie pirms astoņiem gadiem no telpām izlikti, jo bija iekrājuši ievērojamus parādus par apkuri – kopumā ap 4560 latu. Pašvaldība šos nu jau tukšos dzīvokļus pārdevusi izsolēs. Taču šopavasar 1. aprīlī apkopotie «Fortum Jelgava» dati liecina – parādi par apkuri tolaik tā arī nav dzēsti, kaut dzīvokļiem šo gadu laikā jau varbūt vairākkārt nomainījušies īpašnieki. «Ziņu» rīcībā nonākušajā dokumentā redzams, ka trim dzīvokļiem ailītē, kur jābūt īpašnieka vārdam, ir ieraksts «parāds līdz izsolei». Lielākā summa – vairāk nekā 2000 latu. «Ja jau dome tos dzīvokļus cilvēkiem devusi, pēc tam atņēmusi un izsolījusi, kāpēc pēc astoņiem gadiem vēl uzrādīts parāds?» neizpratni pauž jurists V.Saveļjevs. Ar šādu jautājumu pirmdien viņš devās arī pie Jelgavas vicemēra tautsaimniecības jautājumos Viļa Ļevčenoka. Viņš atzinis, ka šī summa ir pašvaldības atbildība, un mudinājis, lai mājas iedzīvotāji neliekas par to zinis. Pašvaldība tuvākajā laikā tikšot ar 4500 latu nastu galā. Kādēļ tā tik ilgi uzrādīta mājas datos, skaidras atbildes no Domes nav, jo pašvaldības preses dienests šīs nedēļas laikā atbildi «Ziņām» tā arī nav spējis sagatavot. Mājas vecākajam V.Ļevčenoks taisnojies, ka pie vainas, iespējams, bijušais siltumtīklu uzņēmums, kam vajadzējis tikt ar to galā, bet maksātnespējas dēļ tas nav izdarīts. «Fortum» aizstāv pašvaldību «Secinām, ka jūsu rīcībā nonācis kāds no «Fortum Jelgava» iekšējai lietošanai paredzētiem darba dokumentiem, kurā redzami gan privatizētu, gan savulaik pašvaldības īpašumā esošu dzīvokļu īrnieku parādi par saņemto siltumu un karsto ūdeni,» uzņēmuma pārstāves Guntras Matisas sagatavotā atbilde liecina – informācija par pašvaldības dzīvokļu parādiem līdz šim rūpīgi slēpta. «Parāds līdz izsolei» esot apkures nodrošinātāja darbinieku lietots apzīmējums. «Ar to mēs saprotam dzīvokli, kas pārdots izsolē, taču izsoles cenā patērētās siltumenerģijas un karstā ūdens parāds netika iekļauts,» paskaidro G.Matisa. Tādu kārtību par absurdu dēvē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders. Viņš uzsver, ka izsoles pamatmērķim bija jābūt iegūt līdzekļus, ar ko nomaksāt parādus. Tādēļ nav saprotams, kā pašvaldība tik daudzu gadu garumā nav norēķinājusies ar siltuma piegādātāju. Meklēšot bijušos īrniekusRēķini par saņemto siltumu un karsto ūdeni tika izrakstīti dzīvokļu īrniekiem, nevis pašvaldībai, apgalvo «Fortum Jelgava» un uzsver, ka līdz ar to neesot nekāda pamata šo rēķinu apmaksu pieprasīt no pašvaldības. «Pienākums nomaksāt komunālos pakalpojumus, tajā skaitā par siltumu un karsto ūdeni, bija īrniekiem,» saka G.Matisa. Tam gan nepiekrīt M.Auders: «Ja parādi radušies laikā, kad īpašnieks bija pašvaldība, tai kā dzīvokļa īpašniekam tie būtu arī jāsamaksā.» Viņš skaidro, ka «Fortum» varētu nemaz arī nezināt, kas ir īrnieks, jo līgumsaistības tam ir ar īpašnieku. Taču «Fortum Jelgava» paliek pie sava un pauž, ka šos parādus varot piedzīt tikai no bijušā īrnieka. «No šīm saistībām viņu neatbrīvo arī piespiedu pārcelšanās uz citu dzīvesvietu. Parāds paliek tā īrnieka atbildība, kura laikā tas ir izveidojies, tādēļ piedziņa turpinās arī no īrniekiem, kuri mainījuši dzīvesvietu,» teic G.Matisa. Šāds parāds netiekot attiecināts uz jauno īpašnieku, kurš savulaik nopircis dzīvokli izsolē.
