Savulaik daudzdzīvokļu namus centralizēti apkurināja visos rajona pagastos. Nu par apkuri rūpējas vairs tikai trijos – Ozolniekos, Līvbērzē un Cenās.
Savulaik daudzdzīvokļu namus centralizēti apkurināja visos rajona pagastos.
Nu par apkuri rūpējas vairs tikai trijos – Ozolniekos, Līvbērzē un Cenās. Šo pakalpojumu nodrošināt nebūt nav viegli. Ne velti pagastu vadītāji un komunālās saimniecības speciālisti ziemas beigās var atviegloti uzelpot, ka pagājusi vēl viena sezona. Šoreiz pievērsīsimies Līvbērzes un Cenu pagasta pieredzei.
Līvbērzes ciematā pirms trim gadiem, reorganizējot apkures sistēmu, 13 daudzdzīvokļu mājām ar pašvaldības uz pieciem gadiem ņemtā kredīta palīdzību uzstādīja «Junkers» lokālos gāzes apkures katlus. Tāpēc iedzīvotāji bez siltuma nodrošināšanas izmaksām aizdevuma atmaksas laikā apkures sezonā papildus maksā 17 santīmu par kvadrātmetru.
Izdevies mazināt apkures izmaksas
Aizvadītajā sezonā kopējās apkures izmaksas Līvbērzē pārsniedza 23900 latu, bet bija par 2800 latiem zemākas salīdzinājumā ar aizpagājušo sezonu. Pašvaldības uzņēmuma «Palīgs L» direktors Gunārs Smilga skaidro, ka tas panākts, pateicoties apkalpojošā personāla skaita samazinājumam un ieviestajai regulārajai norēķinu kārtībai par patērēto gāzi. Proti, kopš janvāra norēķini par gāzi veikti ik pēc desmit dienām, tāpēc mēneša beigās uzņēmumam izdevies ietaupīt apmēram desmit procentu.
Lielāko apkures izmaksu daļu (gandrīz 76 procentus) veido kurināmais. Vidēji par tūkstoš kubikmetriem gāzes līvbērznieki maksā vairāk nekā 72 latus jeb 20 līdz 25 santīmus par kvadrātmetru mēnesī atkarībā no mājas kopējā patēriņa. Pēc tam ir elektrības, remontu, ūdens izlietojuma, komunālās saimniecības uzņēmuma ieguldījumu un katlu operatora darba algas izmaksas. Faktiski kvadrātmetra apkure ciematā izmaksā 25 līdz 31 santīmu, bet kopā ar kredītu – 42 līdz 48 santīmus.
Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele atzīst, ka samērīgas proporcijas starp gāzes iepirkšanas un pārdošanas cenām ievērojami atvieglotu patērētāju ikdienu un mazinātu samilzušās apkures problēmas. Pašvaldību rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka gāze tiek pārdota vismaz par dubultu cenu. Gāzes uzņēmums norāda, ka iepirkuma izmaksas esot konfidenciāla informācija, un atklāj vienīgi, ka cena pielīdzināta pasaules biržas cenām un tā esot arī savstarpēji saistīta ar mazuta cenu – tai augot, palielinās samaksa par gāzi.
Apkures nodrošinātāji kurināmā augstās izmaksas atzīst par svarīgāko hroniskās nemaksāšanas sindroma iemeslu. Vismaz līdz laikam, kamēr saņemsim pasaules līmenim pietuvinātus ienākumus. Tiesa, «Palīgs L» pieredze apliecina, ka apzinīgākie maksātāji joprojām ir pensionāri, kas nevar lepoties ar ienākumiem, toties nav raduši dzīvot uz citu rēķina.
Godīgo maksātāju stimulēšana bijusi arī Līvbērzes pagasta Padomes rūpju lokā. Gada nogalē apkures pabalstus 12 latu apmērā no pašvaldības saņēmuši pensionāri, 1. un 2. grupas invalīdi un daudzbērnu ģimenes (kopā 119 iemītnieku), kas mīt daudzdzīvokļu namos. Apkures sezonas beigās pagasta Padome regulārajiem maksātājiem atlīdzinājusi viena mēneša apkures izdevumus. Kopumā siltuma patēriņa apmaksai no pašvaldības saņemti vairāk nekā 4000 latu.
Hroniskais nemaksāšanas sindroms
Tomēr apkures nodrošināšana un regulārie norēķini par gāzi panākti nevis iedzīvotāju simtprocentīgas norēķināšanās dēļ, bet tāpēc, ka «Palīgs L» atvēlējis citos pakalpojumos nopelnītos līdzekļus. Sezonas beigās Līvbērzes iedzīvotāju parāds sasniedzis deviņus tūkstošus latu, bet kopējais parāds par komunālajiem pakalpojumiem ir 16 tūkstoši latu. Tāpēc G.Smilga spriež, ka savākt kredīta atmaksai vajadzīgo naudu un sagatavot māju sistēmas jaunajai sezonai būs grūti. Lai sekmētu iekasējumu līmeni, pašvaldības uzņēmuma darbinieks apstaigā dzīvokļus.
Pret 25 parādniekiem vēl pagājušajā vasarā iesniegtas prasības Jelgavas tiesā. Taču to izskatīšana uzsākta tikai šogad. Līdz šim no 19 lietām visas prasības apmierinātas. No jūnija desmit spriedumi nonākuši Tiesu izpildītāju kantora lietvedībā. Parādnieku reakciju G.Smilga vērtē dažādi. Vieni cenšas parādus mazināt, bet citiem ir vienalga. Tā Juris Ūdris, kura ģimenē nav bezdarbnieku, par komunālajiem maksājumiem vispār nav licies ne zinis. Pirmajā tiesas sēdē, žēlojoties par grūtajiem laikiem un soloties maksāt, lēmuma pieņemšana par izlikšanu no dzīvokļa atlikta uz vēlāku laiku. Diemžēl solījumi nav vainagojušies ar reālu rīcību.
Pašvaldības uzņēmums komunālo maksājumu parādniekus cenšas vairāk iesaistīt pagaidu sabiedriskajos darbos. Taču arī šeit reizēm ir jāsastopas ar nekaunību. Piemēram, Mihails Verškovs sūdzējies, ka pašvaldība nedodot darbu parāda atstrādāšanai. Kad «Palīgs L» piedāvājis cirst krūmāju, vīrs pēc trim dienām pazudis. Pēc kāda laika uz vienu dienu atkal parādījies, taču tas arī viss.
Sekotāji izvēlas veiksmīgāku variantu
Cenu pagasta Branku ciemata sešās daudzdzīvokļu mājās lokālās apkures katlus pilnībā uzstādīt pabeidza pagājušajā rudenī. No maksājumu iekasēšanas viedokļa šis apkures reorganizācijas risinājums, vēl pirms darbu veikšanas piesaistot iedzīvotāju naudu, atzīstams par veiksmīgāku. Cenu pašvaldības vadītājs Imants Stepēns atzīst, ka tas esot Līvbērzes pieredzes ietekmē, jo, «slīcinot pirmos kucēnus», nekad visu nevar zināt.
Piekto daļu no «Junkers» katlu iegādes izmaksām uzņēmās pašvaldība. Apmēram pusi no vajadzīgajiem līdzekļiem savāca iedzīvotāji. Atlikušo daļu atbilstoši noteiktajam grafikam katras mājas padome iemaksā pagasta kasē. Cenu pagasta Padomes izpilddirektors Visvaldis Fārenhorsts stāsta, ka par šādu soli iedzīvotāji izšķīrušies, kad pārliecinājušies par divu aktīvāko ciemata māju iedzīvotāju priekšrocībām, kas lokālos apkures katlus uzstādījuši pirms diviem gadiem. Noteicošā loma bijusi izmaksām, kad pašvaldības noteikto 55 santīmu vietā šajās mājās maksa par kvadrātmetru bijusi vairāk nekā uz pusi zemāka.
Katra nama iedzīvotāji ne vien meklējuši sev pieņemamāko apkures katla variantu (katls ar karstā ūdens piegādi maksājis apmēram trīs tūkstošus latu vairāk), bet ar izveidoto katras mājas padomes starpniecību apņēmušies arī iekasēt maksājumus un veikt norēķinus ar gāzes uzņēmumu. Tādējādi pašvaldība veiksmīgi atrisinājusi arī kādreizējo nemaksāšanas problēmu, kad norēķināšanās līmenis ciematā nav pārsniedzis 50 procentu. Tagad nemaksāt vispār nav iespējams, jo gāzes uzņēmums vienkārši pārtrauktu kurināmā piegādi. Ja nu vienīgi reizēm uz kaimiņu labvēlības rēķina var atļauties samaksāt nedaudz vēlāk.
Tā kā Branku ciematā nav atsevišķa komunālās saimniecības uzņēmuma, kas rūpētos par māju iekšējo sistēmu kārtību (firma «Ūdenslāse» gādā tikai par ūdens piegādi un kanalizāciju), iespējams, nākotnē ar tām varētu rasties problēmas. Līvbērzes prakse apliecina iekšējo sistēmu uzturēšanas, uzraudzības un apkopes nozīmi, lai paildzinātu apkures katlu kalpošanas laiku. Tajā pašā laikā savu mājokļu aprūpe pirms oficiālu apsaimniekošanas sabiedrību izveides varētu nepieļaut sistēmu aizlaišanu postā.
Salšana sekmējusi maksājumu līmeni
Savukārt Cenu pagasta Ānes ciematā, kur mīt ap 1200 iedzīvotāju, darbojas centrālās apkures sistēma, kam nepieciešama rekonstrukcija. Neekonomisko iekārtu dēļ iemītnieki par kvadrātmetra apkuri maksā 55 santīmus (karstā ūdens piegāde nav iespējama). Sistēmu uzlabot varētu ar Zviedrijas atbalstu APLAN projekta ietvaros. Šogad paredzēts uzsākt projektēšanu. Kamēr rekonstrukcija nav uzsākta, pašvaldība šovasar Ānē savu laiku nokalpojušos katlus nomainīs ar Branku katlumājas iekārtām, kas vēl nav tik nolietojušās.
Pašvaldības izpilddirektors teic, ka iepriekšējā ziemā Ānē sasniegts gandrīz neiespējamais. Proti, pēdējos gados tā bijusi vienīgā sezona, kas noritējusi bez ārkārtas gadījumiem, un nav nonācis līdz gāzes uzņēmuma soda sankcijām vai draudiem parādu dēļ atslēgt kurināmā piegādi. Sava nozīme bijusi tam, ka iepriekš līdzekļu trūkuma dēļ apkure bija jāpārtrauc un iedzīvotājiem bija jāpacieš «aukstuma terapija».
Iepriekšējā sezonā maksājumu līmenis, pēc komunālās saimniecības uzņēmuma «Āne-EP» vadītāju Jura Ekmaņa teiktā, sasniedzis 80 procentu. Tomēr kopējais komunālo maksājumu parāds tuvojas deviņiem tūkstošiem latu. Lai neatkārtotos iepriekšējo gadu un maksātnespējīgā komunālās saimniecības uzņēmuma «T.O.P.» liktenis, pašreizējie apsaimniekotāji pievērsušies kārtības ieviešanai dzīvokļu izmantošanā, kā arī parādu līmeņa mazināšanai.
Pašvaldība arī Ānē labprāt ieviestu Branku apsaimniekošanas praksi. Taču šajā ciematā tas vismaz tuvākajā laikā nešķiet reāli. Izrādās, sava nozīme ir arī katrā vietā raksturīgajai aurai. Branku ciematā, kur vairums iedzīvotāju viens otru pazīst jau neskaitāmus gadus, dominē savu māju pārliecība. Savukārt Ānē, kas daudziem kalpo tikai par naktsmītni un ko vietējie sauc par Jelgavas priekšpilsētu, šīs pārliecības trūkst. Līdz ar to arī attieksme ir paviršāka un vienaldzīgāka.
