Savulaik «Ziņas» rakstīja, ka Jelgavas domnieki vēlas pieņemt lēmumu par apkures atjaunošanu dzīvokļos, kuros tā ir atslēgta, bet alternatīva apkure nav ierīkota.
Savulaik «Ziņas» rakstīja, ka Jelgavas domnieki vēlas pieņemt lēmumu par apkures atjaunošanu dzīvokļos, kuros tā ir atslēgta, bet alternatīva apkure nav ierīkota. Pagājušajā nedēļā Dome noteica, ka tās īpašumā esošie dzīvokļi un nedzīvojamās telpas, kurās veikta atslēgšanās no centralizētās siltumapgādes sistēmas, jāpieslēdz atpakaļ
pēc mājas iedzīvotāju kopsapulces lēmuma.
Jau pērn pašvaldība pieņēma lēmumu par Jelgavas siltumapgādes nolikuma apstiprināšanu, kas noteica, ka turpmāk netiks izsniegtas atļaujas atsevišķu dzīvokļu atslēgšanai no centralizētas siltumapgādes. Savukārt augustā notikušajā māju vecāko sapulcē vairākums izteica neapmierinātību ar to, ka no centralizētās siltumapgādes atslēgtajos dzīvokļos nav ierīkota alternatīva apkure, stāsta Jelgavas Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks.
«Atļaujas dzīvokļiem atslēgties no centralizētās siltumapgādes izsniedza no 1996. gada, bet pieņemto lēmumu sekas jālabo mums. Turklāt jāuzsver, ka lēmums ir atbilstošs Enerģētikas likuma grozījumiem, kas tagad nosaka tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu tikai visai ēkai, bet atsevišķs dzīvoklis par tādu nevar tikt uzskatīts,» uzsver V.Ļevčenoks.
Kopumā veiktas pārbaudes vairāk kā 650 dzīvokļos, kas bija atslēgti no centralizētās apkures sistēmas. No visiem pārbaudītajiem tikai 97 dzīvokļos atslēgšanās un alternatīvās apkures pieslēgšana tika veikta atbilstoši savulaik pieņemtajiem normatīviem – saņemta Domes atļauja, kā arī nodota ekspluatācijā speciālistu izveidota autonoma siltumapgādes sistēma. Savukārt 98 dzīvokļos to īpašnieki bija saņēmuši atslēgšanās atļauju, ierīkojuši savu apkuri, bet nav to nodevuši ekspluatācijā. 238 dzīvokļos un atsevišķas telpās to īpašnieki gan atslēgušies, tomēr nebija uzskatījuši par vajadzīgu ierīkot nekādu apkuri. Turklāt daudzos gadījumos pārbaudītājiem nācies saskarties ar klajiem siltuma zagšanas gadījumiem. Savu artavu sajukumā ar patērētā siltuma rēķiniem esot ienesušas arī agrākās namu pārvaldes, kas daudzos gadījumos izsniegušas atļaujas atsevišķu telpu atslēgšanai no apkures un piemērojušas patvaļīgi pieņemtus samazinošus koeficientus par patērētās siltumenerģijas samaksu – tikai 17 procentu no pamattarifa.
Kā uzsver Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) direktors Juris Vidžis, praktiski visos gadījumos atsevišķu dzīvokļu atslēgšanās ir radījuši papildu izmaksas pārējiem mājas iedzīvotājiem – viņiem jāapmaksā visas ēkas patērētā siltumenerģija, jo atslēgtajos dzīvokļos telpu temperatūra ir tikai pāris grādu zemāka nekā no apkures neatslēgtajos. Piemēram, Loka maģistrālē 13 no 72 dzīvokļiem apkure atslēgta 17, par ko neapmierināti ir tie, kam par apkuri jāmaksā pilna samaksa. Kā uzsver V.Ļevčenoks, no apkures atslēgto dzīvokļu īpašnieki tāpat nav maksājuši par koplietošanas telpu apsildi. Domes pagājušajā nedēļā pieņemtais lēmums paredz pieslēgt atslēgtos dzīvokļus pie centralizētās siltumapgādes sistēmas jau līdz šā gada apkures sezonai. To veiks NĪP speciālisti pēc tam, kad vairums mājas dzīvokļu īpašnieku būs piekrituši tam, lai atslēgtajos dzīvokļos būtu atjaunota siltumapgāde.
