Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienu, Jelgavas Vieglatlētikas klubs un Sporta servisa centrs 17. novembra vakarā aicināja iedzīvotājus piedalīties akcijā “Izskrien Latviju Jelgavā”. Startējuši Mātera un Ūdendsvada ielas krustojumā, dažāda vecuma skrējēji, nūjotāji un arī pa kādam riteņbraucējam kopīgi veica ap 4,7 kilometru garuma trasi, kas simboliski iezīmēja Latvijas kontūru pilsētas ielās: maršruts veda pa Ūdensvada, Pētera, Dārza, Tērvetes, Raiņa, Vaļņu, Mātera, Svētes, Pasta, Katoļu, Driksas, Akadēmijas, Sporta, Jāņa ielu un Zemgales prospektu.
Tvert svētku kopības izjūtu bija ieradušies dažādu paaudžu ļaudis – rīkotāju sarūpētās sarkanbaltsarkanās lentītes pie krūtīm sprauda gan ģimenes ar bērniem, gan nopietnāki sportisti, kuriem vakara pasākums bija drīzāk tāda kā emocionāla iesildīšanās nākamās dienas startiem. Tā orientieriste Māra Bolšteina pastāstīja, ka valsts svētku dienā piedalīsies sešu stundu Rīgas rogainingā, Juris Bērziņš, Arvīds Tareila, Ervīns Kaļass, Ilze Sermolīte, Jānis un Raisa Marčinkus dosies uz ikgadējo 18. novembra skrējienu “Rembates aplis”, bet Salvis Brasavs gatavojās izskriet vēl vienu – jau 18 kilometru garuma – Latvijas kontūru tepat Jelgavā.
Izaicina ūdens lāmas
“Pirmoreiz skrējām pagājušā gada 18. novembrī, pēc tam šāgada 4. maijā, šī būs jau trešā reize. Oficiāli,” piebilst Salvis, jo pārbaudes pēc izskrējis trasi arī iepriekš un secinājis, ka ar sausām kājām šoreiz cauri netikt.
Internetā tobrīd skrējienam bija pieteikušies ap 50 dalībnieku.“Kas zina, varbūt sanāks arī vairāk. Labs datums, labs distances garums,” pievakarē sarunā ar “Ziņām”sprieda skriešanas entuziaste Lauku atbalsta dienesta speciāliste Dace Šķirus. Kopā ar kolēģi Salvi realizēto ideju par treniņam piemērotu maršrutu valsts kontūras formā viņa “aizņēmusies” no domubiedriem citviet, un svētku diena tam piešķir papildu emocijas.
Šoreiz tās uzjundīja arī pārvaramās grūtības, jo “savu tiesu” gar krastu iezīmētajā trases daļā bija iepludinājusi Lielupe. “Dažam ūdens bija pāri ceļiem, citam līdz viduklim, kādam, nesamanot zem ūdens noslēpušos laipu, gadījās iekrist arī dziļāk. Ja neesi ziemas peldētājs, likās jau mazliet par dzestru,” pārbaudījumus ar smaidu atcerējās otro reizi “valsts svētku treniņā” piedalījusies Jana Romanovska. “Maijā bijām kādi desmit dalībnieki, šoreiz jau ap septiņi desmiti,” viņa pieļauj, ka lielākā daļa, neraugoties uz laikapstākļiem, pieņems šo izaicinājumu arī nākamā gada maijā.
Rembatē – kopš astoņdesmitajiem
“Rembates aplis” ar trīs un desmit kilometru distancēm 18. novembrī skrējējus aicināja jau 31. reizi. “Īsti nemaz nezinu, kā tas jau “kolhozu laikos” aizsākās,” prāto šāgada sacensību galvenais tiesnesis Edgars Siliņš, taču ilgtspējīgās tradīcijas dēļ ir gatavs pasākumu citu līdzīgu vidū nodēvēt par “pašu patriotiskāko”. Vienlaikus tas nav zaudējis arī sportiskas sacensības garu, ko uztur nopietna rezultātu uzskaite. Tie tiek vērtēti 10 vecuma grupās mazajā un septiņās grupās lielajā aplī bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem, turklāt par balvām var sacensties arī komandas, kuru ieskaitē ņem vērā katras grupas ātrāko skrējēju.
“Šogad piedalījās 170, ir bijis arī pāri diviem simtiem, taču esmu drošs, ka daudzu citu skrējienu vidū mūsējais arī turpmāk savu vietu nezaudēs,” par Rembates pagasta pārvaldes un Ķeguma novada Kultūras un sporta pārvaldes rīkoto nekomerciālo pasākumu teic E.Siliņš.
Mūspusi Rembatē kuplākā skaitā pārstāvēja skrējēju klubs “Ozolnieki” un pulciņš zem nosaukuma “Folkmaņi” apvienojušos sportistu, kuru padomdevējs ir vieglatlētikas treneris Viktors Folkmanis. Komandu vērtējumā “Folkmaņi” tika arī godalgotajā otrajā vietā, savukārt no “Ozolnieku” skrējējiem Jaroslavs Orbidāns, Daiga Dābola, Ilze Sermolīte, Ilze Pelēce, Māris Pakārklis, Raisa un Jānis Marčinkus bija ātrākie savās vecuma grupās individuāli.
Neiespējamais kļūst iespējams Valkā
Pašus izturīgākos 19. novembrī gaidīja “Neiespējamais skrējiens” – ultramaratons ar 100, 50 un 25 kilometru distancēm pie Latvijas ziemeļu robežas, veltīts Latviešu Pagaidu nacionālās padomes izveidei, kuras paspārnē 1917. gadā dzima neatkarīgas valsts ideja. “Par neiespējamo tas tiek saukts nevis tāpēc, ka būtu neiespējami noskriet šos 100 kilometrus, bet gan tādēļ, lai atgādinātu par laiku un veidu, kā tobrīd šķietami neiespējamos apstākļos tapa Latvijas valsts,” ultramaratona ideju laikrakstā “Ziemeļlatvija” skaidro Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Rīkots jau otro gadu, pasākums šoreiz bija piesaistījis ne vien tuvākus un tālākus Latvijas skrējējus, bet arī dalībniekus no Krievijas, Igaunijas, NATO sabiedroto spēku karavīrus no Kanādas un Spānijas.
Šķietami neiespējamā izaicinājumu pieņēma arī jelgavnieki. Tostarp Jānis Marčinkus, kas pēc Rembates “desmitnieka” noskrēja arī Valkas “piecdesmitnieku”, savā V45 vecuma grupā ieņemot trešo vietu, Ilze Urbāne, kas bija ātrākā starp S45 grupas skrējējām, un vairāki citi. Savus pirmos 50 kilometrus Valkā pieveica “Zemgales Ziņu” fotogrāfs Raitis Puriņš.
