Jelgavas skolās SEB banka ar papildu programmatūru aprīko jaunās skolēnu apliecības, kas pilsētas maršrutu autobusos tiek izmantotas kā braukšanas kartes. Pašvaldība to skaidro ar vēlmi nākotnē šīs kartes lietot norēķiniem arī skolas ēdnīcā vai iekļūšanai mācību iestādēs, modernizējot skolu caurlaižu sistēmu. Taču daudzi vecāki pauž sašutumu ne tikai par konkurences trūkumu, bet arī papildu tēriņiem – katra jauna darbība tukšo viņu maciņus.
Jelgava ir pirmā pilsēta Baltijā, kur darbojas skolēnu elektroniskās apliecības, tāpēc to ieviešana praksē notiek pakāpeniski, saka Jelgavas Domes pārstāve Egita Veinberga. Šogad kartes kā maksāšanas līdzekli skolēni var izmantot, braucot pilsētas sabiedriskajā transportā, bet jau drīzumā iespējas tiks paplašinātas, skaidro E.Veinberga. Lai jaunajām kartēm nodrošinātu vairāk funkciju, novembrī pilsētas skolās tiek papildināta apliecību programmatūra – nākotnē paredzēts ieviest darījumus ēdināšanas apmaksai mācību iestādēs, kā arī apliecību izmantot kā caurlaides karti, ieejot mācību iestādē. Vecāki aizvien neapmierināti Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms atzīst, ka par jauno skolēnu apliecību ieviešanu uzklausījis neskaitāmas vecāku sūdzības un neapmierinātību ar jauno kārtību. Vecākiem piespiedu kārtā jākļūst par svešas bankas klientiem, jāuztic tai savi dati, jāsamierinās ar jauno, nenoregulēto sistēmu, turklāt pašiem arī jārisina problēmas. Tas aizņem papildu laiku un rada izdevumus. «Vecāki vēl nav lāgā aptvēruši apliecības patieso būtību un to, ka tas ir tikai sākums. Šonedēļ skolā tika rīkota vecāku sapulce, un kājās cēlās vismaz četri vecāki, kuri šo pāris mēnešu laikā saskārušies ar problēmām, kas saistītas ar jaunajām kartēm. Piemēram, autobusā nenostrādā terminālis un bērns par braucienu ar karti nevar norēķināties, par to viņš samaksā no savas pusdienu naudas un paliek bez silta ēdiena. Mamma, to zinādama, zvana bankai, bet, protams, sazināties izdodas tikai pēc krietna laika. Tad viņai pašai jāiet uz banku, jāstāv rindā, lai rakstītu iesniegumu, un kaut kad banka atmaksā 25 santīmus. Tas ir laiks un stress. Un ne jau visi šoferi saprot to un ir gatavi vest par velti,» sašutis A.Celms. Viņš piebilst, ka problēmas ir arī vecajiem cilvēkiem, kuri audzina mazbērnus, kamēr bērnu vecāki ārzemēs pelna iztiku. Viņiem ir bail vai arī viņi neprot apieties ar internetbanku, tāpēc spiesti iet uz banku, stāvēt rindā, lai kartē iemaksātu naudu par autobusa biļeti. Citas bankas negribējaA.Celms norāda – kad notikusi diskusija par jaunās sistēmas ieviešanu, viss ticis pasniegts rožaini. «Netika minēts, ka vecākiem būs nepieciešams atvērt vienas konkrētas bankas kontu, kas būs arī pašiem jāuztur un par to jāmaksā. Vecākiem, kas no citas bankas veic pārskaitījumu uz SEB banku, atkal ir papildu izdevumi, jo par katru operāciju tiek ieturēta komisijas maksa. Daudzi būtu vēlējušies, ka kartes apkalpo citas bankas, piemēram, «Swedbank»,» norāda direktors. «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska skaidro, ka investēt slēgtās maksājumu sistēmās Latvijas tirgus izmēra dēļ nav racionāli. «Vienas valsts vai pat pašvaldības ietvaros ir ārkārtīgi grūti izveidot pietiekami kvalitatīvu un patērētājam adekvāti cenotu risinājumu. Tāpēc mēs galvenokārt darbojamies starptautisko norēķinu sistēmu – «Visa» un «Mastercard» – virzienā. Jau drīzā laikā Latvijā noteikti parādīsies starptautiskās bezkontaktu kartes un norēķinu aplikācijas mobilajos tālruņos, tāpēc aicinājumu iesaistīties Jelgavas projektā par elektroniskajām skolēnu apliecībām neuzskatījām par racionālu,» skaidro K.Jakubovska. Arī citas bankas par Jelgavas piedāvājumu interesi neizrādīja, tāpēc nav bijis izvēles variantu kā tikai SEB banka, skaidro E.Veinberga. Pašlaik ar kartēm ik dienu norēķinās vidēji 1000 reižu. Pieņemot, ka dienā skolēns ar sabiedrisko transportu pārvietojas divas reizes, var secināt, ka apliecības lieto ap piecsimt skolēnu.Plānotie jaunumi – karti izmantot kā caurlaižu sistēmu skolās un kā maksājuma līdzekli, norēķinoties par pusdienām, – tiks atstāti pašu mācību iestāžu un ēdinātāju ziņā, skaidro Domes preses pārstāve, taču, visticamāk, tas nenotiks agrāk par nākamo mācību gadu, jo tam nepieciešams uzstādīt atbilstošus termināļus.Pilsētas 4. vidusskolas direktors ir pārliecināts, ka karte kā caurlaižu sistēma skolai nevarētu traucēt un vecākiem šajā gadījumā nauda arī netikšot atņemta, bet kā pret maksājuma līdzekli skolas ēdnīcā ir lielas pretenzijas, jo zināms, ka par katru finanšu operāciju ēdnīcā no ēdinātāja banka ieturēs komisijas maksu par termināla apkalpošanu. «Ēdinātājam atkal būs jādomā, uz kā rēķina pakalpojumu apmaksāt – uz porciju lielumu vai pārtikas daudzveidību. Turklāt – kur ēdinātājiem sprukt, ja pašvaldība pusdienu naudu skaitīs uz skolēnu kartēm? Tagad sanāk, ka viss šis pasākums ar jaunajām kartēm ir Jelgavas Autobusu parka un konkrētas bankas lobijs, bet vecāki savus maciņus tikai ver arvien plašāk un plašāk,» kritisks ir A.Celms. Jelgavas 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis pagaidām uz jaunajām iespējām raugās distancēti, un konkrēta viedokļa par nākotnes plāniem attiecībā uz elektroniskajām skolēnu kartēm viņam nav, direktors vien piebilst, ka viss ir tīts lielā neziņā.
